Intervijā nedēļas laikrakstam Die Zeit Gauks norādījis, ka kancleres Angelas Merkeles nostāja, ka Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu pielīdzināmas Vācijas raison d' état jeb nacionālajām interesēm, būtu jau par daudz prasīts no nākamajām paaudzēm. "Šīs Merkeles izteikums nāk no manas paaudzes sirds," atzina prezidents. "Viss, ko vēlamies darīt, jāsaskaņo ar mērķi pasargāt Izraēlu kā ebreju dzimto zemi." "Šis teikums ir atvedināts ne tikai no politiskās loģikas, bet no dziļas nožēlas. Tas ir morālais imperatīvs mums pašiem, kas liek man patiesi satraukties par to, vai mēs spējam šīs prasības svaru pārvērst politiskā rīcībā," piebilda Gauks, kurš šonedēļ apmeklēja arī Izraēlu.
Vienlaikus viņš uzsvēris, ka nebūt necenšas pielikt punktu debatēm par holokaustu. "Taču pastāv tendence, kurai nevēlos sekot - pacelt holokausta uztveri līdz kvazireliģiskai dimensijai, līdz kaut kam sirreālam," norādīja Vācijas prezidents.
Tiekoties ar palestīniešu pašpārvaldes prezidentu Mahmudu Abasu, Gauks apsolījis, ka Vācija, kamēr Tuvo Austrumu konflikts netiks atrisināts, turpinās tai sniegt finansiālo palīdzību, kas šobrīd sasniedz 70 miljonus eiro gadā. Vienlaikus viņš aicināja palestīniešus nenovērsties no miera sarunām ar Izraēlu, norādot, ka viņš pieprasījies izraēliešu līderiem ierobežot savas aktivitātes ebreju apmetņu jautājumā.
Intervijā "Die Zeit" Gauks arī pavēstījis, ka piekrīt sava priekšteča Kristiāna Vulfa paziņojumam par islāma piederību Vācijai, kas savulaik izsauca vētrainu reakciju vācu sabiedrībā. Tomēr Gauks atzinis, ka viņš to būtu formulējis citādāk. "Es vienkārši teiktu, ka musulmaņi, kas šeit dzīvo, pieder Vācijai," norādīja pašreizējais prezidents.