Valensa kļuva populārs 1980.gada augustā, kad viņš vadīja streiku Gdaņskas kuģu būvētavā, kas piespieda varasiestādes sākt sarunas un ļāva izveidot arodbiedrību Solidaritāte, kas bija pirmā brīvā arodbiedrība padomju bloka valstīs. Valensa kļuva par Solidaritātes līderi. 1983.gadā Valensam piešķīra Nobela Miera prēmiju. Pēc komunistiskā režīma sabrukuma no 1990. līdz 1995.gadam viņš bija Polijas prezidents.
Polijas Nacionālais piemiņas institūts (IPN) šomēnes publiskoja 1970.gadā ar roku rakstītu saistībrakstu, kas varētu liecināt par Valensas piekrišanu kļūt par komunistiskā marionešu režīma slepeno dienestu informatoru.
Valensa noraidījis šos pārmetumus un aicinājis starptautiskus ekspertus izpētīt dokumentus.
Aizdomas par Valensas sadarbību ar komunistu slepenajiem dienestiem likušas sarosīties Polijas kreisajiem politiskajiem spēkiem, kas nostājušies opozīcijā jaunajai konservatīvajai valdībai un aizdomas pret Valensu uzskata par uzbrukumu vienam no saviem un visas valsts lielākajiem varoņiem.
Arī sestdien protestos pret valdību Varšavā demonstranti pauda atbalstu Valensam.