"Mēs esam frontes līnijā," viņas teikto citē Lrytas.lt televīzija.
Prezidente arī norādījusi, ka aizstāvēt savu valsti ir ikviena Lietuvas iedzīvoja konstitucionālais pienākums. "Ja negribam to pildīt, mums nav morālu tiesību lūgt NATO sabiedroto palīdzību," viņa uzsvērusi, aizstāvot obligātā karadienesta atjaunošanas nepieciešamību.
Lietuvas valdība trešdien apstiprinājusi Valsts aizsardzības padomes ierosinājumu vismaz uz pieciem gadiem atjaunot Lietuvā obligāto karadienestu.
"Kā es vai jūs, vai mēs, lietuvieši, varam vērsties, piemēram, pie dāņiem vai vāciešiem, lai viņi draudu gadījumā nāk mūs aizstāvēt, ja mēs paši to nez kādēļ negribētu darīt? Vispirms mums jāaizstāvas pašiem un tikai tad jāvēršas pie saviem NATO partneriem," viņa uzsvērusi.
Vienlaikus prezidente norādījusi, ka iesaukumā vispirms tiks ņemti brīvprātīgie, gan vīrieši, gan sievietes, un tikai tad sāksies obligātais iesaukums.
Ārvalstu žurnālistiem Grībauskaite atgādinājusi, ka Lietuva atteicās no obligātā karadienesta 2008.gadā un cerēja, ka tas vairs nebūs vajadzīgs. "Tomēr, mainoties ģeopolitiskajai situācijai pie mūsu robežām, esam sapratuši, ka draudi ir ļoti reāli. Tie ir reāli visam mūsu reģionam, visām Baltijas valstīm. Mūsu kaimiņš kļuvis neprognozējamāks un agresīvāks - es domāju Krieviju," viņa piebildusi.
Lietuvas prezidente pieminējusi gan Krievijas aktivitātes Kaļiņingradas apgabalā, Baltijas jūrā un gaisa telpā, kur Krievijas kara aviācijas lidojumi apdraud civilo lidmašīnu drošību, gan informācijas karu un kiberuzbrukumus, kas jau sākušies. "Vai tas pāraugs konvencionālā konfrontācijā, to nezina neviens, bet mums jau šobrīd jāaizstāvas pret šo agresīvo izturēšanos," viņa uzsvērusi.