"Šodien ir skaidrs, ka neapmierinātība ir plaša, un bruņotie spēki nav no tās imūni," viņš norādīja. "Ir bijušas diskusijas ar civilajiem un militārajiem līderiem, kas ir gatavi nostāties mūsu konstitūcijas pusē," apgalvoja Gvaido. "Es esmu noskaņots ļoti optimistiski - mēs esam tuvu tam, lai Venecuēlā panāktu pārmaiņas."
Gvaido pauda pārliecību, ka armija galu galā pievienosies režīma oponentiem.
"Mēs gaidām, kad vēl daudzi citi pievienosies, lai paustu neapmierinātību un piedalīsies operācijā Brīvība, viņš teica. "Viss, kam būtu jānotiek šodien, ir tas, ka bruņotie spēki un atsevišķi [valsts sektora] darbinieki pārvar bailes.
Pēc vairākiem protestu gadiem Maduro kļūst arvien vājāks, uzskata Gvaido.
"Runā, ka Maduro ir Mirafloresas pilī, bet runā arī, ka viņš ir bunkurā ar galveno apsardzes grupu, kurā ir kubieši, un otru grupu, kurā ir vienības Casa Militar karavīri," sacīja Gvaido, izsakoties par Venecuēlas prezidenta apsardzes elites vienību. "Viņš vairs pat neuzticas savai augstākajai pavēlniecībai, viņš pat vairs neuzticas savai videi," piebilda Gvaido.
Gvaido 30. aprīlī aicināja bruņotos spēkus sākt sacelšanos pret Maduro režīmu, tomēr armijas vadība apliecināja uzticību Maduro, savukārt 25 sadumpojušās militārpersonas patvērās Brazīlijas vēstniecībā.
Venecuēlā turpinās konfrontācija starp Maduro un Gvaido, kas janvārī sevi pasludinājis par prezidenta pienākumu pagaidu izpildītāju un kuru par leģitīmu Venecuēlas valsts pagaidu vadītāju atzinušas vairāk nekā 50 valstis, arī ASV un daļa Latīņamerikas valstu. Savukārt Krievija un Ķīna ir to valstu vidū, kas turpina atbalstīt Maduro.
Irlielāmērāticams
Aizsajūsmasaizrāvāselpa
Scorseze