"Neesmu vainīgs, jūsu godība," vaicāts, vai atzīst savu vainu izvirzītajās apsūdzībās, ANO kara noziegumu tribunāla tiesnesim Gijam Delvuā sacīja Hadžičs.
"Tiks noteikts prāvas sākuma datums," tiesnesis savukārt sacīja Hadžičam.
Domājams, ka prāva sākies pēc vairākiem mēnešiem, kad Hadžiča aizstāvji būs iepazinušies ar lietas materiāliem.
Hadžičs apsūdzēts 14 noziegumos pret cilvēci un kara noziegumos par simtiem cilvēku nogalināšanu un desmitiem tūkstošu horvātu deportēšanu laikā no 1992. līdz 1993.gadam.
Bijušais lauksaimniecības uzņēmuma noliktavas darbinieks Hadžičs kļuva pazīstams kā pašpasludinātās Horvātijas Serbu Krajinas republikas (RSK) prezidents.
Šim amatam viņš tika izraudzīts ar toreizējā Serbijas prezidenta Slobodana Miloševiča atbalstu un tika uzskatīts par vienkāršu izpildītāju, kuram bija maz reālās varas salīdzinājumā ar citiem kara laika serbu līderiem.
Hadžičs tika meklēts saistībā ar apsūdzībām, ka viņa komandētie serbu karavīri noslepkavoja 250 horvātus un citus neserbus no slimnīcas Vukovarā pēc tam, kad šī pilsēta pēc gandrīz triju mēnešu aplenkuma 1991.gada novembrī krita serbu rokās.
Pēc vairākiem gadiem, kas pavadīti, bēguļojot no likuma varas, Hadžičs 20.jūlijā Serbijā beidzot tika notverts.