Cita starpā vēlētājiem ir jāatbild uz jautājumiem par īpašumtiesībām uz dabas resursiem, par baznīcas turpmāko lomu, par vēlēšanu sistēmas izmaiņām un par tautas nobalsošanu rīkošanu.
Islandiešiem arī jāatbild, vai viņi vēlas, lai komisijas izstrādātie priekšlikumi tiktu ņemti par pamatu jaunas konstitūcijas izstrādei.
Sešus referenduma jautājumus formulējusi komisija, kurā iekļauti 25 ierindas pilsoņi, kas tika ievēlēti 2010.gadā, lai pārskatītu pašreizējo valsts pamatlikumu.
Savu līdzpilsoņu vēlmju apkopošanai komisijas locekļi pamatā izmantoja internetu.
Jaunās konstitūcijas projekts parlamentam tika iesniegts jau 2011.gada jūlijā, bet šī gada maijā tika izlemts, ka sešos jautājumos jāprasa atsevišķs vēlētāju viedoklis.
Pašreizējā konstitūcija tika pieņemta 1944.gadā, Islandei iegūstot neatkarību no Dānijas, un sen jau ir atzīts, ka to nepieciešams grozīt.
Islandes finanšu sistēmas sabrukums 2008.gadā, ko izraisīja pasaules ekonomiskā krīze, noveda pie plašu sabiedrisko kustību veidošanās, un valdība vairs nespēja pretoties prasībām, lai jaunā pamatlikuma izstrādāšana tiktu nodota pašu pilsoņu rokās.
No 2011.gada aprīļa līdz jūlijam īpašā komisija izstrādāja jaunās konstitūcijas projektu, kas pēc tam tika nodots sabiedriskajai apspriešanai, publicējot to internetā.
"Konstitucionālās komisijas priekšlikumi (..) ir ir ievērojams valsts pārvaldes formas uzlabojums," ceturtdien uzrunājot Altinga locekļus, norādīja premjerministre Johanna Sigurdardotira. "Vai mums šos priekšlikumus jāliek jaunās konstitūcijas pamatā? Mana atbilde ir - jā."
Tikmēr opozīcija aicina pilsoņus balsot pret.
Neatkarības partija, kas atradusies pie varas lielāko daļu pagājušā gadsimta, uzskata, ka konstitūcijas grozījumiem nepieciešama daudz rūpīgāka izsvēršana.
"Lieta jāņem parlamenta rokās," uzstājoties televīzijā, uzsvēra neatkarības partijas priekšsēdētāja vietniece Olefa Nordāla.