"Es jūtu, ka Īslande šobrīd veido vēsturi, oficiāli sākot iestāšanās sarunu procesu," preses konferencē apliecināja ārlietu ministrs Osurs Skarphedinsons.
Sarunas sāktas četrās no kopumā trīsdesmit piecām sadaļām, un divas no tām jau noslēgtas, kas apliecina Īslandes gatavību pievienoties ES.
Šogad Īslande cer atvērt pusi sarunu sadaļu, tostarp arī nebūt ne vieglos jautājumus attiecībā uz lauksaimniecību un zivsaimniecību. Pārējās sadaļas tiks sāktas 2012.gadā.
Zivsaimniecība ir strīdus ābols Īslandes un vairāku ES dalībvalstu starpā.
"Šodien, protams, sperts mazs solis, viegls solis," atzīst ministrs. "Jautājums par zivsaimniecību visnotaļ būs ļoti smags, jo šī ir pirmā reize, kad Eiropas Savienība iesaistījusies sarunās ar valsti, kam zivsaimniecība ir milzīga, vitāla un īpaša vajadzība."
Pateicoties dalībai Eiropas Ekonomiskajā zonā (EEZ), Īslande jau ir nodrošinājusi pilnīgu vai daļēju atbilstību divām trešdaļām Briseles prasību, skaidro bloka paplašināšanās komisārs Štefans Fīle. "Ņemot vērā jau panākto atbilsmi, nav gaidāmas nekādas atlaides, bet gan raits process, izmantojot jau sasniegto," norāda augstā amatpersona.
Komentējot īslandiešu skeptisko attieksmi pret pievienošanos ES, Skarphedinsons prognozē, ka valsts iedzīvotāju noskaņojums būs atkarīgs no sarunu iznākuma zivsaimniecības jautājumos.
"Viņus īpaši uztrauc viena lieta - tas ir saistīts ar tautas mentalitāti un katra īslandieša dvēseli -, un tā ir zivsaimniecība," pārliecināts ministrs. "Viņi vispirms vēlas sagaidīt, kāds būs iznākums sarunās par zivsaimniecību, un tad" pieņems lēmumu, vai atbalstīt valsts dalību ES.
Īslande un ES nespēj vienoties par zvejošanas tiesībām. Tā dēvētais skumbriju karš pieņēmās spēkā pērn, kad Īslande vienpusēji paaugstināja savas skumbriju nozvejas kvotas, bet Brisele, uz to reaģējot, bloķēja īslandiešu zvejas kuģus.