"Ir nolemts atkal paaugstināt attiecību līmeni starp mūsu abām valstīm līdz pilna apmēra diplomātiskajām saitēm un apmainīties ar vēstniekiem un ģenerālkonsuliem," teikts Izraēlas premjerministra Jaira Lapida kancelejas paziņojumā.
Premjers cildinājis diplomātisko izrāvienu, dēvējot to par "svarīgu aktīvu reģionālajai stabilitātei un ļoti svarīgu ekonomikas ziņu Izraēlas pilsoņiem".
Savukārt Turcija trešdien apliecinājusi, ka tās lēmums pilnā apmērā atjaunot diplomātiskās attiecības ar Izraēlu nenozīmē, ka Ankara pārtrauks atbalstīt palestīniešus.
"Mēs neatsakāmies no palestīniešu lietas," žurnālistiem norādījis Turcijas Ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu. "Ir svarīgi, ka mūsu vēstījums [palestīniešu jautājumā] tiek nodots taisnā ceļā ar mūsu vēstnieka palīdzību."
Paziņojums par diplomātisko attiecību atjaunošanu izskan pēc vairāku mēnešu ilga posma, kurā puses īstenoja pūliņus attiecību normalizēšanai.
Abu valstu attiecības pasliktinājās kopš 2008.gada Izraēlas militārās operācijas Gazas joslā, bet 2010.gadā tika iesaldētas, kad Vidusjūrā Izraēlas armijas uzbrukumā Gazas joslas palīdzības misijas kuģim "Mavi Marmara" tika nogalināti desmit civilisti.
2016.gadā tika panākta izlīguma vienošanās, kas paredzēja apmainīšanos ar vēstniekiem, tomēr tā atkal izjuka 2018.-2019.gadā, kad Izraēlas bruņotie spēki pierobežas protestu gaitā nošāva vairāk nekā 200 Gazas joslas iedzīvotāju.
Izraēlas prezidentam Isaakam Hercogam, martā apmeklējot Ankaru, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņoja, ka šī tikšanās iezīmē "pagrieziena punktu mūsu attiecībās".