Ar starptautisko vidutāju starpniecību panāktā vienošanās par uguns pārtraukšanu stājās spēkā 10. oktobrī. Saskaņā ar to palestīniešu kaujinieki apņēmās atgriezt Izraēlā 47 dzīvos un jau mirušos ķīlniekus, kurus islāmisti sagrāba Hamās vadītajā 2023. gada 7. oktobra iebrukumā Izraēlā no Gazas joslas.
B. Netanjahu svētdien preses konferencē uzsvēra, ka vienošanās par uguns pārtraukšanu otrā fāze, kas paredz Hamās atbruņošanu un Gazas joslas demilitarizāciju, varētu sākties jau šā mēneša beigās. Hamās vēl nav atgriezis Izraēlā 2023. gada 7. oktobrī iebrukuma laikā nogalinātā policista, 24 gadus vecā Rana Gvili mirstīgās atliekas, kuras islāmisti aizveda uz Gazas joslu.
Hamās pārstāvji vairākkārt norādījuši, ka islāmistu kaujiniekiem ir grūtības atrast visu ķīlnieku mirstīgās atliekas, jo daudzas no tām tika apraktas divus gadus ilgušā kara laikā triecienos sagrauto ēku drupās. Savukārt Izraēla vainojusi islāmistus vienošanās apņemšanu nepildīšanā un piedraudējusi atsākt militārās operācijas vai apturēt humānās palīdzības piegādes, ja netiks atdotas visu ķīlnieku mirstīgās atliekas.
Vienošanās otrā fāze paredz arī starptautisko spēku izvietošanu Gazā drošības uzturēšanai un tādas palestīniešu pagaidu valdības izveidošanu, kas organizētu ikdienas dzīvi Gazas joslā un kuras darbību uzraudzītu starptautiska padome ASV prezidenta Donalda Trampa vadībā.
Hamās lēmumus pieņemošā politbiroja loceklis Basems Naims intervijā Associated Press Kataras galvaspilsētā Dohā, kur pašlaik uzturas Hamās vadība, paziņoja, ka Hamās esot gatavs apspriest tā rīcībā esošā ieroču arsenāla "iesaldēšanu vai nolikšanu". "Mēs esam atvērti visaptverošai pieejai, lai izvairītos no tālākas eskalācijas, lai izvairītos no sadursmēm un sprādzieniem," teica B. Naims. Viņš gan neizskaidroja, vai Hamās piedāvājums atbildīs Izraēlas prasībai par Hamās pilnīgu atbruņošanu.