Ārkārtējais stāvoklis atcelts Tokijā, Kanagavas, Čibas un Saitamas prefektūrās, kā arī Hokaido, kur bija lielāks ar jauno koronavīrusu inficējušos cilvēku skaits un ārkārtējais stāvoklis palika spēkā arī pēc tam, kad iepriekš šomēnes lielākajā daļā valsts tas tika atcelts.
Abe norādīja, ka ārkārtējā stāvokļa atcelšana nenozīmē jaunā koronavīrusa uzliesmojuma beigas. Premjerministrs sacīja, ka mērķis ir līdzsvarot preventīvus pasākumus un ekonomiku, līdz tiks atrasta vakcīna un būs pieejamas efektīvas zāles.
Japānā inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta aptuveni 16 600 cilvēkiem, no kuriem 850 miruši no šī vīrusa izraisītās slimības Covid-19. Salīdzinot ar ASV un vairākām Eiropas valstīm, Covid-19 uzliesmojums Japānā ir mērens.
Taču Japānas ekonomika piedzīvo recesiju, un sabiedrībā pieaug neapmierinātība ar Abes rīcību, risinot pandēmijas izraisīto krīzi.
Aptaujas liecina, ka sabiedrības atbalsts valdībai noslīdējis zem 30%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2012.gada decembra.
Jaunā koronavīrusa izplatības apturēšanai ārkārtējais stāvoklis Japānā tika izsludināts 7.aprīlī. Sākotnēji tas attiecās uz Tokiju un sešiem reģioniem, bet vēlāk tika noteikts visas valsts teritorijā.
Cilvēki tika aicināti palikt mājās un nesvarīgie uzņēmumi tika mudināti strādāt saīsinātu darba laiku vai uz laiku pārtraukt darbu, taču nekādi soda mēri nebija paredzēti un arī juridiska spēka šiem ieteikumiem nebija.
Kopš 14.maija, kad ierobežojumi lielākajā daļā valsts tika atcelti, darbu atsākuši veikali un cilvēki vairs tik daudz neuzturas mājās.
Japānas ekonomikas ministrs sacīja, ka jaunākie dati liecina, ka inficēšanās temps ir palēninājies pietiekami un arī spiediens uz veselības aprūpes sistēmu ir sarucis pietiekami, lai atļautu pakāpenisku sociālo un ekonomisko aktivitāšu atsākšanu.
Taču viņš uzsvēra, ka tiks uzmanīgi sekots līdzi situācijai Tokijā, Kanagavā un Hokaido, kur jaunā koronavīrusa izplatīšanās ir svārstīga.