Daudzi kodoluzbrukumos izdzīvojušie nespēj izdzēst no atmiņām toreiz piedzīvotās šausmas, tādēļ iestājas pret Japānas konservatīvā premjerministra Šindzo Abes plāniem atjaunot atomelektrostaciju (AES) darbību un vēlmi attālināties no valsts pēckara periodā piekoptās pacifisma politikas.
Otrais pasaules karš Eiropā beidzās ar nacistiskās Vācijas padošanos 1945. gada 8. maijā, bet Āzijā un Klusajā okeānā tas turpinājās vēl vairākus mēnešus, jo Japāna pretojās ASV, Lielbritānijas un Ķīnas prasībai kapitulēt.
Japāna nepadevās arī pēc tam, kad amerikāņi bija veikuši intensīvus uzlidojumus valsts lielākajām pilsētām, tajā skaitā Tokijai. Toreizējais ASV prezidents Harijs Trumens kā galējo ieroci Japānas sakaušanai redzēja atombumbu, tādēļ pavēlēja dot izšķirošo triecienu.
1945. gada 6. augusta rītā bumbvedējs Enola Gay ar kaujas gatavībā esošu urāna bumbu Little Boy pacēlās no ASV piederošās Tinianas salas Ziemeļu Marianas salu arhipelāgā, lai dotos uz Japānas pilsētu Hirosimu, kur atradās Japānas armijas ģenerālštābs un ieroču rūpnīcas.
Little Boy eksplodēja pulksten 8.15 aptuveni 600 metru virs Hirosimas, acumirklī nogalinot ap 70 tūkstošiem cilvēku (līdz gada beigām bojāgājušo skaits pieauga līdz 140 tūkstošiem) un gandrīz pilnībā nolīdzinot pilsētu.
Pēc trim dienām amerikāņi uzmeta plutonija bumbu Nagasaki pilsētai, momentā nogalinot 40 tūkstošus cilvēku (tuvākajos mēnešos mirušo skaits pieauga līdz 70 tūkstošiem). 15. augustā Japāna paziņoja par kapitulāciju.
Pašlaik dzīvi vēl ir aptuveni 183 tūkstoši Hirosimas un Nagasaki atomsprādzienos izdzīvojušo. Šo cilvēku vidējais vecums ir 80 gadu, tādēļ daudziem tā būs pēdējā apaļā traģisko notikumu gadadiena. Viņi to vēlas izmantot, lai aicinātu pasauli atteikties no kodolieročiem un atomenerģijas.
"Mēs apzināmies atomenerģijas riskus un cilvēka nespēju to kontrolēt, tādēļ nevajadzētu restartēt atomreaktoru darbību," Hirosimas kodolsprādzienā izdzīvojušais 87 gadus vecais Acuši Hošino sacīja Reuters.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 5.augusta, avīzē Diena!