Mēģinās vēlreiz
Uzbrukums M. Jusafzai un vēl divām meitenēm laikā, kad viņas devās prom no skolas, notika otrdien pēcpusdienā Mingoras pilsētā, Svātas ielejā, valsts ziemeļrietumos. Pēc sašaušanas cilvēktiesību aktīviste tika nogādāta 150 kilometru attālajā Pešāvarā, kur viņai tika veikta smaga, bet veiksmīga operācija, kas noslēdzās trešdien agri no rīta. Pakistānas prezidents Asifs Alī Zardarī licis Malalu nosūtīt uz ārzemēm tālākai ārstēšanai, pēc tam kad meitenes stāvoklis būs kļuvis pietiekami stabils, lai viņu varētu transportēt.
Atbildību par uzbrukumu uzņēmies islāma kaujinieku grupējums Taliban, paziņojot, ka Malala bijusi viņu mērķis, jo ir «veicinājusi sekulārismu». «Viņa bija kļuvusi par Rietumu kultūras simbolu Svātas ielejā, viņa to atklāti propagandēja,» talibu runasvīrs Ehsanulla Ehsans sacīja telefonsarunā laikrakstam The New York Times. «Ikviena sieviete, kura spēlē jebkādu lomu karā pret modžahediem, ir jānogalina.» Viņš zvērēja, ka gadījumā, ja M. Jusafzai izdzīvos, jaunieti mēģinās nogalināt vēlreiz.
M. Jusafzai sašaušana ir šokējusi Pakistānu un starptautisko sabiedrību. Prezidents A. A. Zardarī nosodīja uzbrukumu un solīja, ka tas neietekmēs Pakistānas apņemšanos sakaut islāma ekstrēmistus un veicināt sieviešu tiesības. Bet Pakistānā populārākā sarunu šova vadītājs Hamīds Mirs otrdien vakarā savu pārraidi sāka ar vārdiem: «Es redzu visas nācijas galvas noliektas kaunā. Vēlos jautāt tiem, kas sašāva meiteni, kura tikai vēlējās iet skolā: vai jūs sevi uzskatāt par musulmaņiem?» ASV uzbrukumu ir nosaukušas par barbarisku un gļēvu.
Mācītos kaut uz grīdas
M. Jusafzai plašākas sabiedrības uzmanību ieguva 2009. gadā, kad, būdama tikai 11 gadu veca, britu raidsabiedrības BBC vietnē rakstīja blogu urdu valodā par nepanesamo dzīvi Svātas ielejā, ko savā kontrolē bija pārņēmuši talibi. Grupējums sagrāba reģionu 2007. gada beigās un noturēja to savā pārvaldībā līdz 2009. gada vidum. Šajā laikā talibi slēdza meiteņu skolas, ieviesa šariata likumu un dažādus aizliegumus, piemēram, mūzikas klausīšanos.
Meitene ļoti pārdzīvoja, ka talibu pavēles dēļ tika slēgta meiteņu privātskola, kas piederēja viņas tēvam un kurā viņa mācījās. Tādēļ savos ierakstos viņa regulāri aicināja Pakistānas valdību un pasauli palīdzēt viņai un citām meitenēm iegūt izglītību. «Man nekas nebūtu pretim, ja man skolā būtu jāsēž uz grīdas. Viss, ko es vēlos, ir izglītība. Man ir bail, ka man tās nebūs,» viņa rakstīja.
Mazā meitene kļuva par Pakistānas nacionālo varoni un nācijas simbolu cīņā pret islāma radikāļiem un cilvēktiesību aktīvistu iedvesmotāju. «Viņa apzinājās savu nozīmīgumu, tādēļ iestājās par bērnu tiesībām. Pat pieaugušajiem nebija tāda uz nākotni vērsta skatījuma kā viņai,» uzskata režisore un aktīviste Samara Minalla.