Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc gandrīz visu biļetenu saskaitīšanas, leiboristi ieguvuši 49% balsu, kamēr par opozīcijā esošo Džūditas Kolinsas vadīto konservatīvo Nacionālo partiju balsojuši tikai 27% vēlētāju.
Tikmēr pašreizējie leiboristu koalīcijas partneri - nacionālistiskā partija "Jaunzēlande pirmajā vietā", kuru vada līdzšinējais vicepremjers Vinstons Pīterss, - izcīnījuši tikai nepilnus trīs procentus balsu un parlamentā, visticamāk, vairs nebūs pārstāvēti.
Savukārt Zaļo partiju atbalstījuši 8% jaunzēlandiešu.
Tikpat daudz basu izcīnījusi arī liberālā partija "ACT New Zealand".
Tiek lēsts, ka leiboristi ieguvuši 64 no 120 parlamenta deputātu vietām, nodrošinot sev absolūto vairākumu.
Nevienai citai partijai tas nav izdevies kopš 1996.gada, kad Jaunzēlande pārgāja uz proporcionālo vēlēšanu sistēmu.
"Tas ir vēsturisks pavērsiens," atzinis Viktorijas universitātes politikas zinātnieks Braiss Edvardss, piebilstot, ka tas ir lielākais pavērsiens Jaunzēlandes vēlēšanu vēsturē pēdējo 80 gadu laikā.
Neatkarīgi no tā, vai valdību leiboristi veidos vieni paši, vai arī kopā ar zaļajiem, tā būs pirmā tīri kreisā valdība kopš 1999.gada, un Kolinsa brīdinājusi, ka tas novedīs pie nodokļu paaugstināšanas un uzņēmējdarbībai naidīgas vides.
Kolinsa jau atzinusi savu sakāvi un apsveikusi Ārdernu ar uzvaru, taču brīdinājusi, ka konservatīvie būs "spēcīga opozīcija".
"Trīs gadi paies kā acumirklis," uzsvērusi Nacionālās partijas līdere, norādot jau uznākamajām vēlēšanām. "Mēs atgriezīsimies."
Savukārt viņas vietnieks Gerijs Braunlī izteicies, ka vēlēšanas ietekmējis "Ārdernas efekts".
"Šīs valdības pēdējos septiņus mēnešus Covid-19 dēļ visi jautājumi par viņu iepriekšējiem solījumiem nolikti malā," sarunā ar Jaunzēlandes Radio norādījis Braunlī. "Tas ir tik vienkārši."
Līdztekus ar parlamenta vēlēšanām Jaunzēlandē notika arī referendumi par marihuānas un eitanāzijas legalizāciju.
Referendumu rezultātus paredzēts paziņot 30.oktobrī.
papildināta visa ziņa