Piemēram, Vatu jūru, kas stiepjas gar Nīderlandes, Vācijas un Dānijas piekrasti un var lepoties ar dzīvās dabas daudzveidību, apdraud ūdens līmeņa celšanās un spēcīgās vētras, kas arvien biežāk piemeklē reģionu. Tur jau pašlaik konstatētas problēmas ar putnu vairošanos. Lai mazinātu klimata izmaiņu efektu, ko Vatu jūrā visvairāk varētu izjust ne ātrāk kā pēc 50 vai 100 gadiem, sākti dambju nostiprināšanas pasākumi.
Stonhendžā līdz ar siltākām ziemām varētu pieaugt tādu pazemē dzīvojošu dzīvnieku kā kurmju populācija. Tie var sabojāt arheoloģiskos depozītus un destabilizēt slavenos akmens krāvumus, raksta izdevums The Independent. Savukārt Čīlei piederošās Lieldienu salas, uz kurām atrodas pazīstamās gigantiskās akmens galvas, apdraud piekrastes erozija. Daļa no akmens statujām izvietotas tuvu krastam.
Brīvības statuja Ņujorkā jau 2012. gadā saskārās ar klimata izmaiņām, kad spēcīgā viesuļvētra Sendija milzīgajai statujai radīja postījumus gandrīz simt miljonu dolāru (89 miljoni eiro) apmērā. Paredzams, ka globālā sasilšana un jūras līmeņa celšanās izraisīs vēl spēcīgākas vētras, kas var radīt lielākus postījumus.
Tūristu iecienītajā Venēcijā, kas jau pašlaik skarbi izjūt jūras līmeņa celšanās sekas, pilsētas aizsargāšanai pret plūdiem ir ieguldīti vairāk nekā 5 miljardi eiro. Salīdzinājumam – UNESCO rīcībā ir tikai 3,5 miljoni eiro, ko tā var atvēlēt, lai vairāk nekā 1000 Pasaules mantojuma objektus pasargātu no klimata izmaiņu ietekmes, raksta The Huffington Post.
Ziņojuma autori norāda, ka valstīm ir jādara vairāk, lai samazinātu klimata izmaiņu efektu un aizsargātu Pasaules mantojuma objektus. "Ja mēs neko nedarīsim, lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju, tad zaudēsim daļu no pasaules mantojuma un nākamās paaudzes tos nevarēs apskatīt," dokumenta līdzautors Ādams Markems sacīja raidsabiedrībai Deutsche Welle.
Visu Ulda Ķezbera rakstu Jūra var nogremdēt Venēciju lasiet pirmdienas, 30.maija laikrakstā Diena!