Pekina šīs reformas īstenojusi, apejot Honkongas Likumdošanas padomi.
Lai gan Honkonga ir Ķīnas daļa, tai ir īpašā administratīvā rajona statuss ar plašu autonomiju, atšķirīgu tieslietu sistēmu un tās pilsoņi bauda plašākas tiesības nekā kontinentālajā Ķīnā.
Pēc plašiem un bieži vardarbīgiem protestiem pret Pekinas kontroli 2019.gadā, Ķīna ir mērķtiecīgi apspiedusi disidentus un demokrātijas atbalstītājus šajā pilsētā.
Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra Siņhua vēsta, ka Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins parakstījis rīkojumus par labojumu izsludināšanu, taču likuma saturs vēl nav publiskots.
Honkongas vienīgais delegāts Ķīnas parlamentā sacīja, ka jaunais likums paredz paplašināt Honkongas Likumdošanas padomi no 70 līdz 90 vietām, taču tikai 20 no šīm vietām tiks sadalītas tiešās vēlēšanās. Agrāk tiešās vēlēšanās tika izraudzīti 35 deputāti.
Saskaņā ar jauno likumu 40 deputātus izraudzīsies Pekinas kontrolētā vēlēšanu komiteja, bet atlikušos 30 locekļus izvēlēsies komitejas, kas pārstāv konkrētas nozares un interešu grupas. Parasti arī šīs komitejas ir lojālas Pekinai.
Visu kandidātu politiskie uzskati tiks izvērtēti un to darīs komiteja, ko izveidos varasiestādes Honkongā, un teikšana šajā procesā būs arī Honkongas drošības iestādēm, atklāja Honkongas vienīgais delegāts Ķīnas parlamentā.