Ierosinātās izmaiņas atļautu pilsētās dzīvojošajiem pāriem laist pasaulē otru bērnu pat tad, ja viens no vecākiem pats nav vienīgais bērns ģimenē.
Pašreiz ģimenes plānošanas politika nosaka, ka pilsētās pāriem atļauti divi bērni tikai tad, ja abi vecākiem nav ne brāļu, ne māsu.
Savukārt laukos noteikumi nav tik stingri, un daudziem pāriem ir vairāk nekā viens bērns.
Aicinot reformēt viena bērna politiku, eksperti norāda uz vairākiem demogrāfiskiem izaicinājumiem, ar ko nākas saskarties valstij.
Tomēr Džans norādījis, ka jebkuras izmaiņas, ja tādas tiks pieņemtas, tiks īstenotas pakāpeniski.
"Ķīnas iedzīvotāju politika vienmēr ņēmusi vērā demogrāfiskās izmaiņas, bet politikas izmaiņām jābūt pakāpeniskām un jāņem vērā situācija dažādos apgabalos," norādījis Džans.
Vispirms izmaiņas varētu tikt attiecinātas uz "ekonomiski produktīvajiem reģioniem" un vietām, kas stingri ievērojušas esošos noteikumus, vēsta "China Daily".
Ķīnā, kur patlaban ir 1,34 miljardi iedzīvotāju, viena bērna politika tika ieviesta 1979.gadā, un sabiedrībā arvien biežāk izskan aicinājumi to padarīt pielaidīgāku.
Daži eksperti norāda, ka viena bērna politika ir radījusi demogrāfisku bumbu ar laika degli, jo, iedzīvotājiem novecojot, uzkrājas sociālās un ekonomiskās problēmas, turklāt tiek sekmēta dzimumu disproporcijas veidošanās, jo daudzi laulātie pāri bieži vien labprātāk vēlas dēlus, nevis meitas.
Piespiedu aborti Ķīnā nav atļauti, tomēr daudzos gadījumos amatpersonas piespiež sievietes pārtraukt grūtniecību, lai panāktu nosprausto dzimstības plānu ievērošanu.
Šogad sabiedrībā debates par valsts stingrajiem ģimenes plānošanas noteikumiem uzkurināja kāds gadījums Šaaņsji provincē, kur amatpersonas piespieda sievieti veikt abortu septītajā grūtniecības mēnesī.