Trešdien ANO Drošības padomes pieņemtā rezolūcija 2321 ierobežo Ziemeļkorejas akmeņogļu eksportu uz Ķīnu līdz nedaudz vairāk nekā pašreizējam četru mēnešu eksporta apjomam, liecina Ķīnas valdības dati.
Jaunās sankcijas par 700 miljoniem ASV dolāru (661 miljonu eiro) jeb 62% samazinās Ziemeļkorejas ienākumus no akmeņogļu eksporta, ierobežojot to nākamgad līdz 7,5 miljoniem tonnu.
Ķīna tikai oktobrī vien no Ziemeļkorejas importēja 1,8 miljonus tonnu akmeņogļu 101 miljona dolāru (95 miljonu eiro) vērtībā, kas ir par 40% vairāk nekā pirms gada, liecina Ķīnas muitas dati.
Pekina "nopietni" īstenos Drošības padomes pieņemto rezolūciju, reportieriem paziņoja Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Gens Šuans.
ANO Drošības padomes pastāvīgajai dalībvalstij Ķīnai ir "atbildīga attieksme", un tā vienmēr ir pildījusi ANO Drošības padomes rezolūcijas un izpildījusi "tās starptautiskās saistības atbilstoši ANO hartai", viņš piebilda.
Tirdzniecība ar pasaulē otru lielāko ekonomiku ir ļoti būtiska Ziemeļkorejai, kas regulāri piedzīvo pārtikas trūkumu un 90.gados tās iedzīvotāji pat cieta badu.
Ziemeļkorejas akmeņogļu eksports uz Ķīnu neierobežoti turpinājās, neskatoties uz iepriekšējām ANO sankcijām.
Ķīna tradicionāli ir atbalstījusi Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna režīmu, tomēr arī Pekinu saniknojusi Phenjanas nepiekāpība.
Rezolūcijā "stingi nosodīts" Ziemeļkorejas 9.septembrī sarīkotais piektais atombumbas izmēģinājums. Jauno sankciju rezolūciju atbalstīja visas 15 ANO Drošības padomes dalībvalstis.
Ziemeļkoreja septembrī paziņoja, ka panākusi progresu centienos uz ballistiskajām raķetēm uzstādīt nelielas kodolgalviņas.
Kopš pirmā atombumbas izmēģinājuma 2006.gadā pret Ziemeļkoreju piecas reizes noteiktas ANO sankcijas.
Pēc ceturtā atombumbas izmēģinājuma janvārī ANO Drošības padome ieviesa līdz šim stingrākās sankcijas pret Ziemeļkoreju, vēršoties pret tās derīgo izrakteņu eksportu un pastiprinot banku darbības ierobežojumus.
Ziemeļkoreja šogad veikusi arī vairāk nekā 20 raķešu izmēģinājumus.