Tām ir savas armijas, tajās notiek vēlēšanas, tiek būvēta ekonomika un audzināti bērni, taču tajā pašā laikā šīs valstis atrodas kaut kur pelēkajā zonā starp savu faktisko esamību un starptautiskās leģitimitates atzīšanu, raksta NYT.
Kopumā pasaulē ir aptuveni ducis šādu valstisko veidojumu, un tajos dzīvo apmēram 40 miljoni cilvēku. Bijušās PSRS teritorijā tās ir Piedņestra un Kalnu Karabaha, Eiropā – Ziemeļkipras Turku Republika, Tuvajos Austrumos – Palestīniešu autonomija, bet Āfrikā – Somalilenda, pašus zināmākos piemērus min laikraksts.
Vairākums "spoku valstu” izdzīvo, lielā mēra pateicoties ārējam atbalstam. Tā Maskava ir pelēkais kardināls Dienvidosetijā un Abhāzijā, bet Armēnija neierobežoti dominē Kalnu Karabahā. Pie tam, tiecoties nodrošināties ar ārvalstu draugiem, šo teritoriju valdības mēdz norādīt uz nepatīkamiem precedentiem un divkāršiem standartiem.
"Spoku valstu" varas iestādes bieži ir korumpētas, tās vada militārie komandieri, kuri saistīti ar narkotiku tirdzniecību un citām nelikumīgām darbībām. Šādas valstis "rodas karu rezultātā un pastāv, pateicoties draudiem, ka cīņa var turpināties". Tās "uzsāk karus, kultivē noziedzību, novājina jau bez tā visa vājās valstis", teikts rakstā.
Vienlaikus izdevums norāda uz nepieciešamību palīdzēt ceļā uz leģitimitāti tiem valstiskajiem veidojumiem, kuru valdības "uzvedas labi". Kā piemērs tiek minēta Taivāna, pret kuras neatkarību asi iebilst Ķīna, uzskatot to par Ķīnas valsts neatņemamu sastāvdaļu.
Pēdējos 40 gados Taivāna ir kļuvusi par spēcīgu ekonomiku, pārgājusi no autoritārisma uz demokrātiju un kļuvusi par atbildīgu starptautiskās sabiedrības biedru – un tas viss sasniegts bez tiešas pārstāvniecības ANO, norāda laikraksts.
Vienlaikus, ja ASV un citas ietekmīgas lielvalstis, atsaucoties uz teritoriālo integritāti, izslēdz "spoku valstu mainīšanās iespēju", kā arī apzīmogo tās par separātisma balstiem un kontrabandas priekšposteņiem, starptautiskajai sabiedrībai ir maz izredžu saukt šo valstisko veidojumu līderus pie atbildības, secina izdevums. Attieksme pret tām kā pret sava veida pārpratumiem arī ļauj šiem veidojumiem neuztraukties par starptautiskās likumdošanas un kārtības ievērošanu.
Tomēr nav pareizi fokusēties arī tikai uz šo teritoriju centieniem iegūt leģitīmu valstiskumu, turpina laikraksts. "Pat ja spoku valsts kļūst par īstu valsti, problēmas var saglabāties. Lai izvairītos no Eritrejas gadījuma atkārtošanas, starptautiskajai sabiedrībai ir jāatbalsta reformas šajos valstiskajos veidojumos," iesaka NYT.
Izdevums piebilst, ka pretējā gadījumā miljoniem mūsu planētas iedzīvotāju turpinās dzīvot politiskajā un tiesiskajā nenoteiktībā, savukārt kaimiņi – pastāvīgu kara draudu atmosfērā.