Vēl pirms Pakistāna slēdza savu robežu NATO un ASV militāro kravu tranzītam, ASV pakāpeniski sāka mazināt tās atkarību no Pakistānas starptautisko spēku apgādei Afganistānā.
2009.gadā ASV armija 90% no nemilitārajām piegādēm - pārtiku, degvielu, higiēnas preces - saņēma caur Pakistānas ostas pilsētu Karāči. Taču reaģējot uz sestdien notikušo NATO kara aviācijas uzlidojumu, kurā tika nogalināti 24 Pakistānas karavīri, Islamabada slēdza savas robežas NATO kravu tranzītam uz Afganistānu.
Pašlaik ASV aptuveni 40% no visām Afganistānas piegādēm ir novirzījusi uz ziemeļu transporta koridoru, kas iet cauri Latvijai un Krievijai. Ziemeļu maršruts sākas Rīgas ostā, kur no konteineru kuģiem krava tiek pārkrauta uz Krievijas vilcieniem. Krava pēc tam dodas uz dienvidiem cauri Krievijai, Kazahstānai un Uzbekistānai, pēc tam šķērsojot Afganistānas ziemeļu robežu.
Otrā alternatīva ir dienvidu maršruts, kas iet cauri Kaukāzam, apejot Krieviju. Maršruts iet cauri Gruzijas Melnās jūras Poti ostai, Azerbaidžānas Baku ostai, pēc Kaspijas jūras šķērsošanas nonāk uz sauszemes Kazahstānā, no kurienes preces ar kravas mašīnām tiek vestas cauri Uzbekistānai līdz Afganistānai.
Trešais maršruts atzarojas no ziemeļu maršruta, apejot Uzbekistānu un no Kazahstānas ved cauri Kirgizstānai un Tadžikistānai, kurai ir robeža ar Afganistānu. Taču šo maršrutu apgrūtina sliktie autoceļi Tadžikistānā.
Kaut arī ziemeļu transporta koridora izmaksas ir gandrīz divtik lielas kā Pakistānas maršrutā, tas tik un tā ir lētāks nekā kravu nomešana no gaisa, kas ASV armijai izmaksā 14 000 ASV dolāri par tonnu.
Oficiāli Pakistāna ir paudusi neapmierinātību par ASV militāro transportu, kas tiek vests cauri tās teritorijai, taču Islamabada par šo kravu tranzītu caur tās ostām un autoceļiem saņem miljoniem dolāru lielu samaksu.
Tagad lielākā daļa no šīs naudas summas tiks novirzīta Latvijai, Krievijai, Kazahstānai, Gruzijai, Azerbaidžānai un Uzbekistānai, savukārt Pakistānas valdība un tās transporta kompānijas zaudēs līdz 100 miljoniem dolāru gadā.
Atšķirībā no ASV armijas, NATO ir daudz atkarīgāka no Pakistānas spēku apgādāšanā Afganistānā. Līdz šim aptuveni 60% no NATO spēkiem vajadzīgajām precēm tika piegādāti caur Karāči.
Sagaidāms, ka arī NATO transporta plānotājiem nāksies kravu piegādi pārorientēt uz ziemeļu transporta koridoru.
ASV pēdējā gada laikā ir noslēgusi virkni vienošanos ar valstīm, kuras šķērso ziemeļu transporta koridors, turpretī NATO šādu nolīgumu pagaidām vēl nav, raksta avīze.
Problēmas ar NATO spēku apgādi caur Pakistānu sākās jau 2010.gada rudenī, kad NATO spēku veiktā uzlidojumā kaujinieku pozīcijām Pakistānas teritorijā tika nogalināti trīs pakistāniešu karavīri.
Atbildē Pakistāna slēdza Torhamas robežpunktu Pakistānas ziemeļrietumu Haiberas reģionā, apturot NATO piegādes konvoju iebraukšanu Afganistānā. Pēdējā laikā arī krietni pieauguši kaujinieku uzbrukumi NATO kravas konvojiem, liekot aliansei meklēt alternatīvus maršrutus.
Jāatgādina, ka pirmais ASV nemilitāro kravu izmēģinājuma vilciens no Latvijas uz Afganistānu tika nosūtīts 2009.gada pirmajā pusē.