"Nevēlos, lai tāpēc, lai es noturētos pie varas, tiktu izlietas asinis. Esmu nolēmis atkāpties no amata," uzrunā tautai valsts televīzijā sacīja Keita.
Viņš arī teica, ka tiek atlaista valdība un parlaments.
"Ja tāpēc zināmi elementi mūsu bruņotajos spēkos nolems, ka ir jāizbeidz intervence, vai man patiešām ir izvēle?" par savu lēmumu atkāpties sacīja Keita, kurš par prezidentu tika ievēlēts 2013.gadā, bet 2018.gadā tika ievēlēts amatā atkārtoti.
Keitas paziņojumu par demisiju galvaspilsētas Bamako ielās ar gavilēm sveica daudzi cilvēki.
Jau ziņots, ka otrdien Mali sākās dumpis armijas kazarmās, kas atrodas netālu no galvaspilsētas esošajā Kati, un dumpinieki sagrāba prezidentu Ibrahimu Bubakaru Keitu, premjerministru Bubu Sisi, ekonomikas un finanšu ministru Abdulaji Dafi un parlamenta priekšsēdētāju Musu Tambini, kā arī vairākus bruņoto spēku komandierus.
Šādu karavīru rīcību nosodīja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, Eiropas Savienība un ASV , kā arī Francija, kuras kolonija savulaik bija Mali.
Gutērrešs pieprasījis nekavējoties atbrīvot Mali prezidentu, premjerministru un citas amatpersonas, kuras otrdien sagrāba sadumpojušies karavīri.
"Ģenerālsekretārs stingri nosoda šādu rīcību un aicina nekavējoties atjaunot Mali konstitucionālo kārtību un likuma varu," sacīts ANO ģenerālsekretāra preses dienesta izplatītajā paziņojumā.
"Tāpēc viņš pieprasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot prezidentu Ibrahimu Bubakaru Keitu un viņa kabineta locekļus," uzsvērts paziņojumā.
Tajā piebilsts, ka "ģenerālsekretārs aicina visas iesaistītās puses, īpaši aizsardzības un drošības spēkus, būt maksimāli savaldīgiem un ievērot visu maliešu cilvēktiesības un individuālās brīvības".
Situāciju Mali trešdien apspriedīs ANO Drošības padome, un ārkārtas sēde notiks aiz slēgtām durvīm, ziņu aģentūra AFP uzzināja no diplomātiskiem avotiem.
Savukārt Rietumāfrikas valstu ekonomiskā kopiena (ECOWAS) nosodīja pučistu rīcību un brīdināja, ka var noteikt Mali ekonomiskas sankcijas. ECOWAS dalībvalstis ari slēgušas sauszemes un gaisa robežas ar Mali, kā arī apturēta Mali dalība ECOWAS institūcijās.
Kopš jūnija Mali notikušas protesta akcijas pret prezidentu Keitu un Sises valdību.
Protestētāji pieprasīja prezidenta atkāpšanos, pārmetot viņam nespēju atjaunot drošību un cīnīties pret korupciju.
Vismaz 14 cilvēki nekārtībās zaudējuši dzīvību, liecina ANO un aktīvistu aplēses.
Mali centrālajā un ziemeļu daļā vardarbības uzliesmojumi un uzbrukumi notiek regulāri kopš 2012.gada armijas apvērsuma, pēc kura separātistu nemiernieku grupējumi un vēlāk arī ar Al Qaeda saistītie kaujinieki pārņēma kontroli pār šo valsts reģionu.
Francijas un Āfrikas valstu operāciju, kā arī Mali armijas centienu rezultātā valdības kontrole reģionā tika atjaunota, tomēr, neraugoties uz vairāku miera līgumu noslēgšanu, nemiernieku aktivitātes vairākos apvidos nav rimušas.