Ja netiks veikti pasākumi NATO plānu ierobežošanai, "Krievijai Federācija valsts rietumu un dienvidu daļā izvietos modernas ieroču sistēmas, kas varētu tikt izmantotas ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas Eiropas objektu iznīcināšanai," viņš brīdināja.
"Viens no šiem soļiem varētu būt Iskander raķešu sistēmas izvietošana Kaļiņingradā," uzrunā televīzijas kanālā Rossija24 sacīja Kremļa saimnieks.
Turklāt, ja "situācijas attīstība nebūs veiksmīga, Krievija patur tiesības apturēt turpmākos soļus attiecībā uz apbruņošanos un attiecīgo ieroču kontroli", viņš piebilda.
Maskava pašreiz arī neizslēdz iespēju, ka tā varētu izstāties no Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līguma (START), ko Medvedevs pērnajā aprīlī parakstīja ar savu Savienoto Valstu kolēģi Baraku Obamu.
Tomēr, neraugoties uz sarežģīto situāciju, Medvedevs atzina, ka Maskavai un Vašingtonai vēl ir cerības rast kompromisu šajā jautājumā.
"Ja partneri godīgi un atbildīgi attiektos pret mūsu likumīgajām interesēm aizsardzības jomā, tad, esmu pārliecināts, mēs varētu vienoties," sacīja prezidents.
Kaļiņingradā Krievija pirmo reizi piedraudēja izvietot raķetes Iskander 2008.gada novembrī. Tomēr 2009.gada septembrī Maskava pavēstīja, ka tas nenotiks, jo Obama paziņoja par atteikšanos no viņa priekšteča Džordža Buša iecerētās pretraķešu aizsardzības sistēmas izvēršanas Austrumeiropā.
Taču, Obamas administrācijai izstrādājot jaunus pretraķešu aizsardzības sistēmas izvēršanas plānus, Maskava savu nostāju atkal mainīja.
Pagājušā gada sākumā Krievija paziņoja, ka raķešu kompleksi Iskander tiks izvietoti Ļeņingradas apgabalā Lugas pilsētas apkaimē, aptuveni 120-200 kilometru attālumā no robežas ar Igauniju un Latviju.
Šā gada oktobra vidū anonīms avots Kremlī atkal lika noprast, ka Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmu Krievija varot atrisināt "lēti, bet ārkārtīgi efektīvi". Medijos tūdaļ pat parādījās pārspriedumi, ka runa varētu būt par raķešu kompleksu Iskander izvietošanu pie Krievijas rietumu robežām.
Iskander raķešu darbības rādiuss atkarībā no raķešu kompleksa tipa ir 280 līdz 500 kilometri, un tās var nogādāt mērķī gan parasto, gan kodolbruņojumu. No Ļeņingradas apgabala teritorijas tās varētu sasniegt mērķus Baltijā un Polijas austrumos, no Baltkrievijas - Polijas vidienē, bet no Kaļiņingradas apgabala - arī Vācijā.
Lai gan NATO apgalvo, ka Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas mērķis ir novērst draudus, kurus, piemēram, varētu radīt Irāna, Maskava uzskata, ka tā var tikt izmantota, lai pārtvertu arī Krievijas starpkontinentālās ballistiskās raķetes, tādējādi mazinot to atturošā faktora lomu.