"Leonīds nomira ceturtdienas rītā," vēstīja cita padomju disidente Arīna Ginzburga.
"Viņš bija ievērojams cilvēks, kurš izgāja cauri šausmīgiem pārbaudījumiem," sacīja līdzgaitniece.
Matemātiķi Pļušču aizturēja 1972.gadā Kijevā par "pretpadomju aktivitātēm". Viņš tika vajāts par dalību pirmajā organizētajā disidentu grupā Padomju Savienībā - Cilvēktiesību aizsardzības iniciatīvas grupā.
Nākamajā gadā viņš piespiedu kārtā tika aizvests uz psihiatrisko slimnīcu Dņepropetrovskā. Gandrīz trīs gadus viņam tika doti medikamenti, kuru mērķis bija sagraut viņa personību.
Medikamentu ietekmē "es ātri ieslīgu emocionāla un morāla kurluma stāvoklī, es zaudēju atmiņu, nesakarīgi stostījos", Pļuščs rakstīja savos memuāros dažus gadus vēlāk.
"Es centos atkārtot vienu un to pašu: neaizmirsti neko no šī visa, nepadodies. Mani pārņēma bailes kļūt patiešām vājprātīgam," rakstīja aktīvists.
Pēc starptautiskas kampaņas Rietumos 1975.gadā izdevās panākt viņa atbrīvošanu un viņš emigrēja uz Franciju.
"Leonīds Pļuščs cieta visšausmīgāko izturēšanos: mocības psihiatrisko slimnīcu ellē," sacīja ar Nobela prēmiju apbalvotais disidents Andrejs Saharovs.
Pļušča gadījums bija pirmais, kas nāca gaismā un atklāja, ka padomju varasiestādes Leonīda Brežņeva valdīšanas laikā veselus cilvēkus ieslodzīja psihiatriskajās slimnīcās, lai viņus apklusinātu.