Šīs ir pirmās vēlēšanas kopš 1996. gada, kad prezidentu tiešās vēlēšanās ievēlēs valsts pilsoņi, nevis parlaments. No 2000. gada prezidentu bija vēlējis parlaments.
Moldovu pēdējā laikā ir satricinājuši protesti un politiska nestabilitāte pēc tam, kad noslēpumainā veidā no trīs bankām pērn pazuda miljards ASV dolāru (915 miljoni eiro), kas ir apmēram 10 procenti no valsts iekšzemes kopprodukta.
Prezidenta amata kandidāti ir izvirzījuši pilnīgi pretējus skatījumus uz valsts nākotni - dziļākas saites ar Eiropas Savienību (ES) vai ciešākas attiecības ar Krieviju.
Moldova 2014. gadā parakstīja Asociācijas līgumu ar ES, un svētdienas vēlēšanu rezultāti var pastiprināt konfliktu starp proeiropeiskajiem un prokrieviskajiem spēkiem.
ES amatpersonas ir atzinušas, ka Eiropas pievilcība Moldovā mazinājusies, neskatoties uz 2014. gadā noslēgto Asociācijas līgumu.
ES delegācijas Moldovā vadītājs Pirka Topiola norādīja aģentūrai AFP, ka 70% moldāvu atbalstījuši Eiropas kursu, tomēr šis skaits samazinājies neveiksmīgu prorietumniecisku reformu rezultātā.
"Fakts, ka valdības cita pēc citas ir sevi saukušas par proeiropeiskām, (..) ir mazinājis Eiropas vektora popularitāti," viņš skaidroja.
Sociālistu partijas līderis Igors Dodons ir asi iebildis pret virzīšanos uz Eiropu.
"Ko mēs esam ieguvuši no Eiropas? Neko," vienā no kampaņas pasākumiem paziņoja Dodons, kurš ir vadībā sabiedriskās domas aptaujās.
Dodons, kurš no 2006. gada līdz 2009. gadam komunistu valdībā ieņēma ekonomikas ministra amatu, solījis "atjaunot stratēģisko partnerību ar Krieviju" un anulēt ekonomisko sadaļu Asociācijas līgumā ar ES.
"Es neesmu pret ES," viņš pauda intervijā AFP, uzsverot, ka Briseles pieprasītās reformas, tostarp tieslietu sistēmā, ir Moldovas interesēs.
Aptaujās otrajā vietā ir labēji centriskās opozīcijas kandidāte Maija Sandu, kura solījusi padarīt Moldovu eiropeisku.
"Mēs atbalstām integrāciju Eiropā, jo mēs redzam patiesu demokrātiju un strādnieku labklājību ES," AFP sacīja Sandu, kura ir bijusī Moldovas izglītības ministre.
Viņā atzina, ka Kišiņevai vajadzēs pārliecināt "moldāvus un Eiropas partnerus par viņu patiesumu", pirms vispār varēs noteikt kaut kādus termiņus par valsts iespējamu iestāšanos ES.
Moldovas vēlētāji ir tikpat sašķelti kā politiskie līderi, pusei iedzīvotāju atbalstot attiecību stiprināšanu ar ES, bet pārējiem skatoties Krievijas virzienā, cerot iestāties Krievijas vadītajā Muitas savienībā.