Gatavojoties protestiem, policija norobežojusi vairākus Kairas laukumus un pastiprinājusi galvaspilsētā drošības pasākumus.
Mursi pārstāvētā islāmistu kustība Musulmaņu brālība pēc viņa gāšanas tika iekļauta teroristisko organizāciju sarakstā, un daudzi no tās līderiem, tostarp pats gāztais prezidents, nonākuši ieslodzījumā.
Apvērsuma vadītājs un toreizējais armijas komandieris Abdelfatahs as Sisi tagad ieņēmis prezidenta amatu.
Ceturtdienas protesti būs pārbaude islāmistu spēkam. Musulmaņu brālības vadītā opozīcijas alianse, kas iestājas pret militāro apvērsumu, trešdien nāca klajā ar agresīvu aicinājumu uz protestiem jeb tā dēvēto dusmu dienu.
Neskatoties varasiestāžu represijām, islāmisti un to sabiedrotie atsakās protestus pārtraukt, cerot, ka tādējādi valsts kļūs nepārvaldāma.
Mursi, kurš amatā atradās tikai vienu gadu, tika gāzts pagājušā gada 3.jūlijā. Kopš tā laika vismaz 1400 cilvēki ir gājuši bojā nemieros un vairāk nekā 15 000 ieslodzīti.
Starp arestētajiem Musulmaņu brālības līderiem bija arī Muhameds Badie, kuram sasteigtā tiesas procesā tika piesprieda nāvessods.
Savukārt islāmistu kaujinieki uzsākuši uzbrukumu kampaņu, kurā nogalināti vairāki simti policistu un karavīru. Uzbrukumi visvairāk notiek nemierīgajā Sīnāja pussalā.
"Organizācijas Amnesty International esošā informācija liecina, ka aug patvaļīgu arestu, aizturēšanas, sirdi plosošu spīdzināšanu un nāves gadījumu skaits aizturēšanas laikā. Tas liecina par krasu cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Ēģiptē kopš prezidenta Mursi gāšanas," teikts Londonā bāzētās cilvēktiesību aizstāvju organizācijas ziņojumā.
Šīs represijas ir vēl vairāk sašķēlušas Ēģipti, kas ir visapdzīvotākā arābu valsts. Valstī jau ir 86 miljoni iedzīvotāju, un šis skaits turpina strauji augt, noslogojot valsts jau tā iedragāto infrastruktūru.