Vai pirms trim tūkstošiem gadu kāds vīrs, vārdā Mozus, patiešām vedis lielu cilvēku grupu pāri tuksnesim uz Apsolīto zemi? Diez vai atbilde uz šo jautājumu būtiski nostiprinās vai satricinās kristīgās ticības pamatus. Taču tā varētu palīdzēt zinātniekiem labāk izprast, uz cik patiesiem vai nepatiesiem notikumiem balstīti Svētajos rakstos izklāstītie stāsti.
Arheologu jaunākie atklājumi mudina domāt, ka stāstam par Mozus vadīto izraēliešu izvešanu no Ēģiptes varētu būt zināms pamats. Izraēlas Senlietu pārvalde nākusi klajā ar informāciju, ka senā zemkopju apmetnē Zanoah, kas atrodas pāris desmitu kilometru uz rietumiem no Jeruzalemes, uzietas akmens sienu paliekas, māla trauki un citi sadzīves priekšmeti no 3200 gadu senas pagātnes. Saskaņā ar Vecajā Derībā rakstīto izraēlieši pēc 40 gadu ilgas klejošanas tuksnesī sasniedza par Apsolīto zemi dēvēto Kanaānu ap 1406.–1407. gadu pirms mūsu ēras. Turklāt vienas māla krūkas rokturī bijis iegravēts Bībelē pieminētā valdnieka vārds. Tas stiprina teoriju, ka stāsts par Mozu, pat ja nav simtprocentīgi patiess, tomēr ir piesaistīts reāliem vēsturiskiem notikumiem.
GODINA VALDNIEKU HISKIJU
Arheoloģiskie izrakumi šajā apvidū tiek veikti kopš 2019. gada, taču ar to rezultātiem Senlietu pārvalde iepazīstina vien tagad. Pārvaldes pārstāvji informē, ka pētnieki atraduši rindās izkārtotas sienas, kas veidotas no lieliem, baltiem akmens bluķiem. Tās varētu būt lauksaimniecības terašu atbalsta sienas, ko izmantoja, lai izveidotu līdzenas platības stādīšanai un aizsargātu stāvāku augsni no erozijas.
Atrasti arī vairāki keramikas izstrādājumi, un uz viena roktura bija zīmogs, kurā godināts valdnieks Hiskija, 13. jūdu ķēniņš. Viņa dzīve aprakstīta Bībeles 2. Ķēniņu grāmatas 18.–20. nodaļā. Tajā teikts, ka valdnieks ir atjaunojis Zālamana templi, kas pazīstams kā Pirmais templis un uzcelts vietā, kur Dievs esot radījis Ādamu. Hiskija arī sadauzīja bronzas čūskas statuju, ko Dievs pavēlējis Mozum izgatavot un uzcelt uz staba.
DAUDZ SENU RELIKVIJU
Aptuveni piektā daļa no izrakumu vietā atrastajiem traukiem tikuši datēti ar laiku, kad izraēlieši esot ieradušies Kanaānā pēc klejošanas tuksnesī. Pārējie izgatavoti nākamajos 900 gados, kas nozīmē, ka apmetne visu laiku bijusi apdzīvota.
Pētnieku uzmanību īpaši piesaistījis kādas izdekorētas kosmētikas bļodas fragments, kas izgatavots no balta kaļķakmens. "Tam ir plata mala, ko rotā trīs koncentriskas joslas, kuras atdala spraugas: ārējās un iekšējās joslas ir šauras un ar virves rotājumu, savukārt centrālā josla ir plata un tajā ir režģa raksts ar pārtraukumiem," uzietos priekšmetus apraksta pētnieki.
Atradumu vidū ir vairāki metāla priekšmeti, lielākoties bronzas rotaslietas, dzelzs naglas un bronzas sloksnes, kas savulaik tika kausētas, lai savienotu metāla priekšmetus. Uzietas arī bļodas un krūzes, no kurām vienai ir izgrebti caurumi. Tas liek domāt, ka trauks varētu būt izmantots kā laterna.
"Lai gan ir iespējams, ka daži atradumi sākotnēji izmantoti apmetnē kalnos un gadu gaitā noskaloti lejup pa nogāzi, lielākā daļa atradumu, īpaši tie, kas datēti ar agrīno Bizantijas periodu, ir saistīti ar lauksaimniecību, kas veikta nogāzes lejasdaļā," skaidro pētnieki, piebilstot, ka lielais atradumu skaits norāda uz vietas vēsturisko nozīmīgumu.