NASA astronomi atklāj Zemes vecāko "brālēnu"

Zinātnieki ar Kepler orbitālo observatoriju ir eksoplanētu (planēta, kas atrodas aiz mūsu Saules sistēmas robežām) "medībās" jau kopš 2009.gada. Līdz šim fiksēta un apstiprināta 1030 eksoplanētu eksistence, un jaunatklātā Kepler-452b ir pēdējā no tām. Kaut planētas rādiuss ir aptuveni par 60% lielāks nekā Zemei un tās masa, kā lēš astronomi, varētu būt līdz piecām reizēm lielāka, daudzos citos parametros Kepler-452b ir līdz šim Zemei līdzīgākā atklātā nelielā planēta. NASA Zinātnisko misiju direktorāta asociētais administrators Vašingtonā, bijušais astronauts Džons Gransfelds Kepler-452b nodēvējis par "aizraujošu atklājumu, kas ir vēl viens cilvēces solis uz priekšu, lai atrastu Zemi 2.0".Planēta riņķo ap savu zvaigzni tā dēvētajā "apdzīvojamajā zonā", tās orbīta ir tikai 5% lielāka par Zemes orbītu. Kepler-452b savu zvaigzni, kas ir tajā pašā klasē, kur mūsu Saule, tikai par 10% lielāka un par 20% spilgtāka, apriņķo 385 dienās. Pašlaik pētniekiem pieļauj, ka Kepler-452b varētu būt cieto iežu planēta."Tas patiesi iedveš bijību, apzinoties, ka šī planēta "apdzīvojamajā orbītā" ap savu zvaigzni riņķo jau sešus miljardus gadu, ilgāk par zemi. Tā ir laba iespēja dzīvības attīstībai uz planētas, ja pieņem, ka tiek nodrošināti visi pārējie apstākļi," uzskata Kepler misijas datu analītiķis Jons Dženkinss.