"Es esmu stingri pārliecināts, ka NATO tagad ir tikpat būtiska, cik agrāk (..), jo tā pielāgojas jaunai situācijai," žurnālistiem Briselē sacīja Pavels.
Viņš norādīja, ka, protams, var strīdēties par pielāgošanās apmēru, dziļumu vai gaitu, bet NATO nozīmīgums nav apšaubāms.
Jautāts par jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par NATO un attiecībām ar Krieviju, Pavels sacīja, ka pats personīgi nogaidīs, lai redzētu, kas notiks.
Viņš piebilda, ka militārpersonas cenšas izdarīt novērtējumus, balstoties uz īstenoto politiku, nevis atsevišķiem paziņojumiem.
Tramps intervijā Vācijas laikrakstam Bild raksturoja NATO kā novecojušu organizāciju.
"NATO ir problēmas. Tā ir novecojusi, jo tā tika iecerēta pirms daudziem, daudziem gadiem," uzsvēra Tramps. Viņš arī atkārtoja pirmsvēlēšanu kampaņas laikā teikto, ka alianses dalībvalstis pietiekami daudz līdzekļu nevelta aizsardzībai, piebilstot, ka tas nav godīgi pret ASV.
Pavels norādīja, ka NATO vairākkārt mēģinājusi izveidot dialogu ar Krieviju, bet nesekmīgi. Viņš sacīja, ka sazinājies ar saviem Krievijas kolēģiem Briselē vismaz piecas reizes, tostarp vēl pagājušajā nedēļā, tomēr bez panākumiem dialoga veidošanā.
NATO un Maskavas attiecības pasliktinājās pēc tam, kad Krievija 2014.gada martā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. NATO pārtrauca visu praktisko sadarbību ar Krieviju, bet atstāja atvērtus komunikāciju kanālus, lai nepieļautu pārpratumus paaugstinātas spriedzes un militārās aktivitātes laikos.
NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums par četru alianses bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā.
Pavels noraidīja Krievijas pārmetumus par izvairīšanos no dialoga, norādot, ka abām pusēm vispirms jāatjauno zināma savstarpējā uzticība un jāvienojas par dienaskārtību.
"Šis piedāvājums celts galdā un mēs tagad gaidām Maskavas reakciju," paziņoja Pavels.