Nedēļā, kad Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji Briselē spriež par pasākumiem cīņā ar nelegālo imigrāciju, kas kļuvusi par vienu no bloka akūtākajām problēmām, tā īpaši saasinājusies uz Francijas un Lielbritānijas robežas.
Lielbritānijas premjerministra Deivida Kemerona konservatīvā valdība, kas nesen notikušajās parlamenta vēlēšanās guva uzvaru, pateicoties imigrantiem nedraudzīgai retorikai, aicinājusi Francijas varasiestādes pastiprināt robežkontroli Kalē ostā un mudinājusi ES rīkoties, lai ierobežotu migrantu plūsmu Vidusjūrā.
Pēdējās dienās vairāki simti migrantu Kalē mēģinājuši iekļūt kravas automašīnās, kas ir ceļā uz Lielbritāniju. Dramatiskākā situācija bija vērojama trešdien, kad pie Kalē ostas bija izveidojušās milzīgas kravas automašīnu rindas, jo streikoja franču prāmju darbinieki. Migranti masveidā spietoja ap automašīnām, mēģinot iekļūt kravas nodalījumā vai paslēpties zem šasijas, riskēdami ar savu drošību.
Tikai trešdienas rītā četru stundu laikā Francijas policija automašīnās atrada 350 nelegālo migrantu. Neraugoties uz policistu un robežsargu intensīvajiem centieniem pārtvert "bezbiļetniekus", daļai bija izdevies nokļūt līdz Lielbritānijai.
Britu varasiestādes paziņoja, ka trešdien Bredfordšīras grāfistē netālu no M1 lielceļa, kas savieno Londonu un Līdsu, aizturēti septiņi nelegālie imigranti. Viens no viņiem bija 22 gadus vecais Sudānas pilsonis Abduls Azizs, kurš raidsabiedrībai BBC sacīja, ka atceļojis no Kalē, turoties pie kravas automašīnas šasijas. Vēl desmit migranti tika atrasti smagās automašīnas kravas nodalījumā ostas pilsētā Folkstonā, vēsta The Daily Telegraph.
Aplēses liecina, ka Kalē apkaimē neskaitāmās telšu pilsētiņās nožēlojamos apstākļos mitinās 3000 nelegālo migrantu. Daudzi no viņiem vēlas nokļūt Lielbritānijā cerībā iegūt patvērumu.
Lielbritānijas Iekšlietu ministrija apgalvo, ka šajā gadā no 1. janvāra līdz 21. maijam novērsti nedaudz vairāk nekā 18 tūkstošu mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Padekalē šaurumu, lai nokļūtu Lielbritānijā. Tas esot divreiz vairāk nekā tādā pašā laika posmā pagājušajā gadā.
Lielbritānijas premjerministrs Kemerons paziņojis, ka tas, kas notiek Kalē, ir "pilnībā nepieņemami". Viņš ierosinājis nosūtīt papildu robežsargus un suņus uz Kalē ostu, kur Lielbritānijas robežsardzes darbinieki strādā līdzās vietējiem robežsargiem. Lielbritānijas valdība apsver papildu nožogojuma izbūvi ap Kalē ostu, kā arī pie iebrauktuves Eirotunelī.
Kalē pilsētas galva Nataša Bušāra kritizējusi Lielbritānijas valdību par nepietiekamu līdzdalību Kalē ostas drošības pasākumu uzlabošanā. Viņa arī uzskata, ka Lielbritānijai būtu jāpārskata sava dāsnā labklājības sistēma, kas piesaistot nelegālos migrantus, un jāuzlabo personu apliecinošo dokumentu pārbaude.
Kemerons atbildējis, ka Lielbritānija ir apņēmusies ieguldīt 12 miljonu mārciņu (16,8 miljoni eiro) robežas drošības uzlabošanā. "Mums ir cieši jāsadarbojas ar Franciju, nevis katrai pusei jāvaino otra," norādījis premjers.
Viņš arī norādījis, ka ES dalībvalstīm ir jāsadarbojas, lai cīnītos ar nelegālās migrācijas problēmu tās saknē. Viņaprāt, ir jādara viss, lai migranti nenonāktu laivās, ar kurām viņi šķērso Vidusjūru, lai iegūtu patvērumu Eiropā.
Šim nolūkam Lielbritānija gatavojas izveidot operatīvo grupu, kuras sastāvā darbotos 90 likumsargu. Daļa no viņiem tiktu nosūtīti uz Eiropola birojiem Sicīlijā un Hāgā, pārējie jebkurā laikā būtu gatavi doties uz Vidusjūras reģiona valstīm, lai ievāktu informāciju par cilvēku kontrabandistiem un viņu izmantotajiem migrantu pārvadāšanas ceļiem.
Piektdien Briselē noslēgsies ES dalībvalstu līderu sanāksme, kurā viņi varētu vienoties par iespējamiem pasākumiem cīņā pret nelegālo imigrāciju. Mediju rīcībā nonācis dokuments ar priekšlikumiem, kurus apspriedīs politiķi.
Viens no tiem paredz izveidot "karantīnas zonas" tādās valstīs kā Itālija, Grieķija un Malta, lai varētu pārbaudīt, kuriem migrantiem nepieciešama aizsardzība, bet kuriem ne. Pie otrās kategorijas piederošos varētu nosūtīt atpakaļ uz "drošām izcelsmes valstīm", raksta EUobserver.com.
Līderi varētu vienoties arī par palīdzības sniegšanu Itālijai un Grieķijai, lai pārvietotu 40 tūkstošu migrantu, kuri Dienvideiropā ieradušies no tādām karu un nabadzības plosītām valstīm kā Sīrija un Eritreja. Tomēr maz ticams, ka tiks atbalstīts Eiropas Komisijas pretrunīgi vērtētais ierosinājums noteikt katrai ES dalībvalstij uzņemamo migrantu kvotas.
sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā
