Kā sacīja Odesas mērs Aleksejs Kostusjevs, pilsētā atbilstoši pēdējās tautas skaitīšanas datiem dzīvo vairāk nekā 10% iedzīvotāju, kas par dzimto valodu uzskata krievu.
Atbilstoši jaunajam likumam reģionālās valodas statusu var piešķirt valodai, kuru par dzimto atzīst vismaz 10% attiecīgās teritorijas iedzīvotāju. Tostarp Krimā vairākas ukraiņu sabiedriskās organizācijas pieprasījušas tur piešķirt reģionālās valodas statusu ukraiņu valodai.
Deviņas Krimas sabiedriskās organizācijas vērsušās pie Augstākās Radas spīkera Vladimira Konstantinova un Krimas premjerministra Anatolija Mogiļova ar aicinājumu pasludināt pussalā ukraiņu valodu par reģionālo valodu "vienā līmenī ar krievu un Krimas tatāru valodām". "Pieprasām paredzēt Krimas Autonomās Republikas budžetā līdzekļus ukraiņu valodas, ukraiņu kultūras un ukraiņu izglītības attīstībai līdzās citu reģionālo valodu attīstībai," teikts aicinājumā.
"Krimā dzīvo 24% ukraiņu, tāpēc mums ir tiesības uz 24% skolu un bērnudārzu ar ukraiņu mācību valodu, 24% no valodas budžeta ukraiņu valodas attīstībai. Patlaban mums nav pat 1%," sacīja organizācijas "Ukraiņu nams" priekšsēdētājs Andrejs Ščekuns, piebilstot, ka ukraiņu valodas attīstība praktiski netiek finansēta "tajā pat laikā, kad krievu valodai ir viss".
Savukārt Krimas parlamenta vicespīkers Grigorijs Joffe uzskata, ka ar savu aicinājumu ukraiņu organizācijas "nolēmušas izrādīt savu asprātību" un izraisīt politisko troksni. Pagājušajā nedēļā Krimas premjers apliecināja, ka tuvākajā laikā autonomijā reģionālās valodas statuss tiks piešķirts krievu un Krimas tatāru valodai.