Eiropas Parlamenta (EP), Eiropas Komisijas (EK) un pašreizējās bloka prezidētājvalsts Polijas panāktā vienošanās gan vēl nav galīga. Šonedēļ to neformālajā sanāksmē, kas piektdien sāksies Polijā, plāno apspriest eirozonas finanšu ministri, bet pirmdien gaidāma EP, EK un Polijas pārstāvju galīgā tikšanās, kurā iecerēts pilnībā vienoties par plānotajiem pasākumiem.
Septembra beigās par vienošanos balsos EP.
Panāktā vienošanās atvieglos sankciju noteikšanu tām valstīm, kurām būs pārāk liels budžeta deficīts.
Gadījumā, ja kādai valstij būs pārmērīgs budžeta deficīts, vispirms EK izteiks brīdinājumu.
Brīdinājuma izteikšanai būs jāgūst kvalificētā eirozonas dalībvalstu vairākuma atbalsts. Ja pēc viena mēneša eirozonas dalībvalstis brīdinājumu būs noraidījušas vai to ignorējušas, Komisija varēs atkārtoti uzstāt uz brīdinājuma izteikšanu.
Ja arī tad eirozonas dalībvalstis šādu rīcību neatbalstīs, brīdinājums tiks uzskatīts par automātiski pieņemtu, ja vien eirozonas dalībvalstu vairākums - deviņas valstis - nelems pretēji.
Savukārt pēc tam komisija būs tiesīga noteikt sodanaudu līdz pat 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) tām valstīm, kuras neveiks nepieciešamos pasākumus deficīta mazināšanai. Savukārt tām valstīm, kuras viltos statistikas datus, draudēs sodanauda 0,2% apmērā no IKP.
Šāds kompromiss panākts eiroparlamentāriešu un dalībvalstu valdību diskusijās par sankciju piemērošanas mehānismu.
Pašreizējā sistēma piedzīvoja krahu 2003.gadā, kad Francija un Vācija nesodītas pārkāpa noteikumus, kas nosaka, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP.
"Mēs esam panākuši reālistisku līdzsvaru starp dalībvalstu vēlmēm un to, ko par vajadzīgu uzskatām mēs," tīmekļa medijam "EU Observer" skaidroja vārdā neminēts avots Eiropas Parlamentā.
Panākto vienošanos atzinīgi vērtē konservatīvie deputāti, bet kreisā spārna likumdevēji noskaņoti kritiskāk.
"Kompromisa vienošanās ļauj liet stabilus ekonomiskās pārvaldības pamatus," norāda centriski labējais EP deputāts Žans Pols Gozs.
Savukārt sociālistu likumdevējs Udo Bulmanis spriež, ka šī vienošanās neveicinās izaugsmi un jaunu darbavietu radīšanu.
"Zaļo" deputāts Filipe Lamberts savukārt domā, ka vienošanās nespēj piedāvāt to, kas nepieciešams, lai Eiropa spētu izkļūt no krīzes.
Un, lai arī deputātu starpā nevalda vienprātība par plāna detaļām un to ietekmi, viņi atzīst, ka vienošanās faktam vien jau ir liela simboliska nozīme.