Kā stāstīja R.Vējonis, turpinās pamatdokumenta izstrāde, kas būs jāpieņem nākamajā Klimata konferencē, kura notiks 2010.gada beigās Meksikā.Patlaban lielākie strīdi, pēc Latvijas vides ministra stāstītā, ir par izmešu samazināšanas «griestiem», kas ir ielikti dokumentā un pret ko protestē lielvalstis Ķīna un Indija, kā arī jautājums par finansējumu mazattīstības un īpaši jutīgajām valstīm.
Pasaules līderi piektdienas vakarā pēc divas nedēļas ilgušajām sarunām panākto vienošanās dokumentu par klimatu atzina, ka tas neapturēs globālo sasilšanu, bet vides aktīvisti rezultātu nosaukuši par nožēlojamu izgāšanos, ziņo AFP.
ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka ilgajās aptuveni 20 prezidentu un premjerministru sarunās panākta jēgpilna vienošanās. Tomēr arī viņš atzina, ka tas nav pietiekami.
Vācijas kanclere Angela Merkele, kura uzņems nākamo klimata samitu 2010.gada vidū, atzina, ka viņa vienošanos uztver ar dalītām jūtām, taču «vienīgā alternatīva līgumam būtu neveiksme».
Vienošanās paredz, ka ASV fondā cīņai ar klimata izmaiņu sekām 2010.-2012.gadā iemaksās 3,6 miljardus dolārus, savukārt Japāna piešķirs 11 miljardus dolāru, bet Eiropas Savienība (ES) - 10,6 miljardus, raksta LETA.
Vienošanās arī nosaka, ka ir jāierobežo globālās temperatūras kāpšana līdz diviem grādiem pēc Celsija, kas ir krietni mazāk, nekā prasa mazās salu nācijas.
Taču lēmums par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas apjomu ierobežojumiem atlikts līdz nākamajam mēnesim. Turklāt, pretēji iepriekšējiem uzmetumiem, vienošanās nenosaka svarīgus punktus - konkrētus gadus, piemēram, 2020. vai 2050.gadu, kad emisiju apjomam jāsasniedz maksimums. Konkrētu gadu noteikšanu prasīja bagātās valstis, taču pret to kategoriski iebilda Ķīna.
Kopenhāgenas sanāksmes mērķis bija izstrādāt jaunu līgumu, ar ko pēc
2012.gada aizstāt Kioto protokolu. Tas nepieciešams, lai ierobežotu
globālo sasilšanu un nelabvēlīgās klimata pārmaiņas. Kopenhāgenas
sanāksmes dalībniekiem nācās pēdējā brīdī mēģināt vienoties par vismaz
kaut kādu kompromisa deklarāciju, atliekot līguma izstrādāšanu uz
vēlāku laiku, ziņo Reuters.
Lielākais šķērslis konkrētu
lēmumu pieņemšanai bija nesaskaņas starp ASV un Ķīnu, kas ir lielākās
pasaules klimata piesārņotājas. Abas lielvalstis kopā ir atbildīgas par
40% atmosfēras piesārņojuma, kas pastiprina siltumnīcas efektu un
veicina globālo sasilšanu. ASV un Ķīna nevēlas piekrist būtiskiem
ierobežojumiem, jo raizējas, ka tas apgrūtinātu ekonomikas attīstību.
«Neierobežotas klimata pārmaiņas radītu nepieņemamu risku mūsu
drošībai, ekonomikai un mūsu planētai,» Kopenhāgenas sanāksmē pavēstīja
ASV prezidents Baraks Obama. Vides aizstāvji viņu apsūdzēja tukšā
retorikā, jo ASV neplāno būtiski samazināt kaitīgo gāzu emisiju. ASV
piedāvātais samazinājums ir tikai 3-4%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni.
ES valstis piedāvā samazinājumu vismaz par 20%.
Dažas stundas pēc tam, kad B.Obama un citi vadošie līderi pameta samitu, delegācijas no 194 valstīm pavadīja visu nakti, apspriežot tā tekstu, uz kuru vairākas jaunattīstības valstis reaģēja ļoti asi.
Apspriedes tonis strauji mainījās, kad nabadzīgo valstu bloku vadošās valsts Sudānas delegāts Lumumba Stanislass Diapings paziņoja, ka vienošanās Āfrikai nozīmē «dedzināšanu» un salīdzināja to ar holokaustu.
Vienošanās «ir balstīta uz, mūsuprāt, tām pašām vērtībām, kas sešus miljonus cilvēku Eiropā sadzina krāsnīs», sacīja Diapings.
Saskaņā ar Klimata izmaiņu vispārējo konvenciju (UNFCCC), 194 valstu sanāksmē vienošanās ir jāapstiprina vienbalsīgi.
(papildināts ziņas sākums)