"Esmu pieņēmis personīgu lēmumu lūgt Ukrainas prezidentam pieņemt manu atkāpšanos no premjerministra amata ar mērķi radīt papildu iespēju politiskam kompromisam miermīlīgi atrisināt konfliktu," teikts Azarova izplatītajā paziņojumā. "Valdība šīs krīzes laikā darījusi visu, lai panāktu miermīlīgu konflikta atrisinājumu."
"Šobrīd vissvarīgākais ir saglabāt Ukrainas vienotību un nedalāmību. Tas ir daudz svarīgāk par jebkādiem personīgiem plāniem vai ambīcijām. Tādēļ esmu pieņēmis šo lēmumu," skaidroja Azarovs.
Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs Azarova un visas viņa valdības demisiju pieņēmis.
"Ukrainas prezidents pieņēma Ukrainas premjerministra Mikolas Azarova demisiju, apmierinot viņa lūgumu par atbrīvošanu no amata. Tā kā atbilstoši Ukrainas konstitūcijas 115.pantam līdz ar Ukrainas premjerministra demisiju demisionē viss Ukrainas Ministru kabineta sastāvs, Ukrainas prezidents pieņēmis visas valdības demisiju," teikts Janukoviča preses dienesta paziņojumā.
Iepriekš gan valdošās Reģionu partijas deputāts Vladimirs Oļiņiks izteicies, ka Janukovičš Azarova demisiju nepieņems, iekams nebūs atrasts Azarova amata pēctecis.
Opozīcijas partijas Batkivščina (Tēvzeme) vadītājs Arsentijs Jaceņuks noraidījis Janukoviča priekšlikumu uzņemties premjerministra amatu, savukārt partijas UDAR dibinātājs Vitālijs Kļičko atzinis, ka nespējot iztēloties darbu valdībā, ja Janukovičs turpina ieņemt prezidenta amatu.
Savukārt, reaģējot uz Azarova paziņojumu, Kļičko norādīja, ka Azarova atkāpšanās ir tikai solis uzvaras virzienā.
"Vairākus mēnešus mēs esam teikuši, ka ielās notiekošais ir rezultāts arī pašreizējās valdības darbībai. Šī nav uzvara, bet gan solis uz uzvaru," sacīja Kļičko.
Tikmēr otrdien Ukrainas parlamentā sākusies parlamenta ārkārtas sēde, kurā jau atcelti daudz peltie demonstrācijas ierobežojošie likumi.
Jau vēstīts, ka krīze Ukrainā aizsākās novembrī, kad Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES).
Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.
Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19.janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzēti vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā. Pēdējo dienu sadursmēs dzīvību zaudējuši četri aktīvisti.
Protestētāju grupas Kijevā ieņēmušas vairākas ministriju ēkas un uzbrukušas administrācijas ēkām arī ārpus galvaspilsētas.
Otrdienas rītā situācija Kijevas ielās bija salīdzinoši mierīga, pretstatā iepriekš pieredzētajām vardarbīgajām nekārtībām.
(papildināta visa ziņa)