Kairas tiesā pirmdien Gresti un vēl divus telekanāla Al Jazeera Kairas biroja darbiniekus atzina par vainīgiem Ēģiptes nomelnošanā un sadarbībā ar aizliegto kustību Musulmaņu brālība.
BBC vēsta, ka visi trīs notiesātie plāno apstrīdēt tiesas spriedumu apelācijas ceļā.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija/Vienotība) sola, ka Latvija kopā ar Eiropas Savienību un Austrāliju turpinās cīnīties par Grestes atbrīvošanu, neskatoties uz notiesājošo tiesas spriedumu.
Latvijas Ārlietu ministrija izsaka nožēlu par Ēģiptes tiesas spriedumu, ar kuru Grestem piespriesta brīvības atņemšana. Ārlietu ministrija uzskata, ka tiesas procesa gaitā nav ņemti vērā visi apstākļi, kas saistīti ar Grestes aizturēšanu, tostarp tiešu pierādījumu trūkums.
"Ārlietu ministrija izsaka cerību, ka Ēģiptes apelācijas tiesa rūpīgi izvērtēs pirmās instances tiesas pieņemto spriedumu, un tic, ka jaunais Ēģiptes prezidents Abdelfatahs Elsisi veicinās vārda brīvības ievērošanu valstī. Izsakām savu stingru atbalstu un solidaritāti ar Pēteri Gresti, kā arī ar viņa ģimeni. Latvija turpinās cieši sekot šai lietai arī Apelācijas tiesā. Mēs sniegsim visu iespējamo atbalstu. Latvija strādās kopā ar Eiropas Savienību un Austrāliju, lai patiesība tiktu noskaidrota un uzvarētu un Pēteris Greste un viņa kolēģi tiktu atbrīvoti," teikts ministrijas paziņojumā.
Grestem un Kanādas un Ēģiptes pilsonim Mohamedam Fadelam Fami piesprieda septiņu gadu cietumsodu, bet trešajam žurnālistam Ēģiptes pilsonim Baheram Mohamedam - desmit gadu cietumsodu. Kopā ar žurnālistiem tiesāti vēl seši ēģiptieši - divi pirmdien tiesā attaisnoti, bet četriem piespriests septiņu gadu cietumsods.
Vēl 11 personas, tostarp trīs Rietumvalstu žurnālisti notiesāti aizmuguriski un viņiem piespriests desmit gadu cietumsods.
Greste un vēl divi telekanāla Al Jazeera Kairas biroja darbinieki tika aizturēti decembrī Kairā un apsūdzēti par Ēģiptes nomelnošanu un par saistību ar aizliegto kustību Musulmaņu brālība. Kopumā lietā apsūdzēti 20 cilvēki, no kuriem deviņi ir Al Jazeera darbinieki, bet pārējie ir studenti un aktīvisti.
Greste ir vienīgais ārvalstu žurnālists, kurš tiesāts klātienē šajā lietā.
Viņi apsūdzēti par "melīgu ziņu" pārraidīšanu, lai tādējādi it kā pakalpotu tagad par teroristu organizāciju atzītajai Musulmaņu brālībai.
Saskaņā ar prokuratūras apgalvojumiem, žurnālisti nav bijuši oficiāli akreditēti Ēģiptē, savus materiālus veidojuši tā, "lai ārzemēs nomelnotu Ēģiptes tēlu un kalpotu starptautiskās teroristu organizācijas interesēm".
Lietas izskatīšanā vairākkārt norādīts uz apšaubāmo tiesas objektivitāti, tostarp ierobežojumiem apsūdzēto kontaktiem ar advokātiem, kā arī iespējām aizstāvēt sevi tiesā pret apsūdzībām.
Tiesā kā pierādījumi demonstrētas internetā iegūtas fotogrāfijas ar Grestes ģimenes atpūtu brīvdienās, kāda cita telekanāla ziņu sižets par nežēlīgu apiešanos ar zirgiem un videoieraksts ar preses konferenci Nairobi.
Nīderlandes Ārlietu ministrija paziņoja, ka tā aktualizēs Ēģiptē pasludinātā sprieduma lietu šodien notiekošajā Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksmē.
Nīderlandiešu žurnāliste Rena Netjesa ir viena no aizmuguriski notiesātajiem rietumvalstu pilsoņiem.
"Es esmu izsaucis uz ministriju Ēģiptes vēstnieku, kā arī aktualizēšu šo jautājumu ar saviem Eiropas Savienības kolēģiem Luksemburgā," teikts Nīderlandes ārlietu ministra Fransa Timmermansa paziņojumā.
Austrālijas valdība pirmdien pauda šoku par Austrālijas latviešu žurnālistam Pēterim Grestem Ēģiptē piespriesto septiņu gadu cietumsodu.
"Austrālijas valdība ir šokēta par šo spriedumu," sacīja ārlietu ministre Džūlija Bišopa. "Mēs esam dziļi satraukti par pasludināto spriedumu un satriekti par tā bardzību. Ir grūti pieņemt, ka tiesa šajā lietā pati varēja nonākt pie šādiem secinājumiem. Austrālijas valdība vienkārši to nevar saprast, ņemot vērā pierādījumus, kas tika demonstrēti šajā lietā," sacīja ministre.
Arī Al Jazeera telekanāls paudis šoku par bargo spriedumu, norādot, ka Kairas tiesas lēmums "ir pretrunā ar loģiku, veselo saprātu un jebkādu taisnīgumu".
Pagājušā gada 3.jūlijā Ēģiptē notika armijas apvērsums, kurā tika gāzts pirmais demokrātiskās vēlēšanās ievēlētais prezidents Muhameds Mursi. Pēc apvērsuma izvērstas plašas represijas pret gāztā valsts galvas pārstāvēto Musulmaņu brālību.
Arestēti aptuveni 2000 brālības biedru, arī visa organizācijas vadība. Aptuveni tūkstotis brālības biedru nogalināti, drošības struktūrām vardarbīgi apspiežot apvērsuma pretinieku protestus.
2011.-2012.gada parlamenta vēlēšanās lielāko balsu skaitu un teju pusi vietu parlamenta apakšnamā saņēma Musulmaņu brālības politiskā spārna Brīvības un taisnīguma partijas vadītais bloks. Tiesa vēlēšanas vēlāk atzina par "antikonstitucionālām", un parlaments tika izformēts.
Ēģiptes militāristu neapmierinātību ar Katarā bāzēto telekanālu Al Jazeera izraisīja Kataras paustais nosodījums par represijām pret Musulmaņu brālību, kas prasīja vairāk nekā 1400 cilvēku dzīvības.
Greste ir arī Latvijas pilsonis, tāpēc centienos panākt viņa atbrīvošanu iesaistījās arī Latvijas amatpersonas un diplomātiskais dienests, vēršoties gan pie Ēģiptes, gan Eiropas Savienības amatpersonām, taču bez panākumiem.
Latvijas ārlietu ministrs tika nosūtījis vēstules Ēģiptes ārlietu ministram Nabilam Fahmi un ES Augstajai pārstāvei ārpolitikas un drošības jautājumos Ketrīnai Eštonei. ES-Āfrikas samita laikā Briselē ar Ēģiptes ārlietu ministru tikās Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lietas risināšanā iesaistījās arī Latvijas bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura par Grestes lietu runāja tikšanās laikā arī Ēģiptes pagaidu prezidentu Adlī Mansūru. 11.jūnijā Atēnās, Grieķijā, notika Eiropas Savienības un Arābu valstu līgas ārlietu ministru tikšanās, kurā Latviju pārstāvēja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, kurš šo jautājumu pārrunāja arī ar Eiropas Ārējās darbības dienesta ģenerālsekretāru Pjēru Vimontu un ar Ēģiptes ārlietu ministru Fahmi. Latvijas vēstniecība Ēģiptē regulāri sekojot līdzi Grestes lietas virzībai, sniedzot iespējamo atbalstu. Vēstniecība uztur kontaktus ar Austrālijas vēstniecību un Grestes ģimenes locekļiem.
Greste iepriekš strādājis BBC, un 2011.gadā saņēmis Pībodija balvu par Somālijai veltītu dokumentālo filmu.
Pievienota foto galerija