Lēmums gan neietekmē balsstiesības ANO Drošības padomē, kur Gabonai pašlaik uz diviem gadiem ir nepastāvīgās locekles statuss.
ANO Harta noteic, ka balsstiesības zaudē dalībvalstis, kuru kavējuma naudas summa ir vienāda vai pārsniedz to iemaksu apmēru par iepriekšējiem diviem gadiem. Vienlaikus ANO Ģenerālajai asamblejai, kurā ir 193 dalībvalstis, ir tiesības lemt, vai "maksājuma neveikšana nav saistīta ar dalībvalsts kontrolē neesošiem apstākļiem". Tādā gadījumā valsts var saglabāt savas balsstiesības.
Pamatojoties uz to, Ģenerālā asambleja ir nolēmusi, ka trīs Āfrikas valstis, kurām ir maksājumu kavējums, - Komoras, Santomē un Prinsipi un Somālija - saglabā savas balsstiesības. Arī pērn uz šīm valstīm tika attiecināts izņēmums.
Ģenerālsekretāra vēstule liecina, ka balsstiesību atjaunošanai Venecuēlai ir jāsamaksā vismaz 76 244 991 ASV dolārs (70,5 miljoni eiro), Libānai 1 835 303 dolāri (1,7 miljoni eiro), Ekvatoriālajai Gvinejai 619 103 dolāri (572 448 eiro), Dienvidsudānai 196 130 dolāri (181 350 eiro), Gabonai 61 686 dolāri (57 037 eiro) un Dominikai 20 580 dolāri (19 029 eiro).