"Šorīt Svētais tēvs Benedikts XVI apmeklēja Paolo Gabrieli cietumā, lai apstiprinātu viņa apžēlošanu un personīgi viņu informētu par Gabrieles lūguma pieņemšanu viņu apžēlot," teikts Vatikāna paziņojumā.
Gabrieles apžēlošana ir "tēvišķīgs žests" cilvēkam, "ar kuru pāvestam daudzus gadus bija ikdienišķas attiecības". Tomēr bijušais virssulainis "nevar ieņemt savu bijušo darbu vai turpmāk dzīvot Vatikānā".
Gabriele oktobrī tika atzīts par vainīgu Vatikāna dokumentu zādzībā. Starp vairākiem simtiem nozagto dokumentu bija arī kardinālu un politiķu privātās vēstules. Daļa no tiem bija marķēti ar Benedikta pašrocīgu atzīmi: "Iznīcināt". Savā pēdējā vārdā Gabriele paziņoja, ka rīkojies, vadoties no savas "iekšējās mīlestības pret Kristus baznīcu un tās vadītāju šajā pasaulē".
Jau no paša sākuma bijušais sulainis apgalvoja, ka vēlējies izskaust "ļaunumu un korupciju", kurā ieslīdzis Vatikāns, norādot, ka 85 gadus vecais pāvests neesot bijis pietiekami informēts vai ka viņš, iespējams, pat ticis manipulēts.
Izmantojot segvārdu "Marija", Gabriele vairākus mēnešus uzturēja sakarus ar kādu itāļu žurnālistu, kuram nodeva izzagtos dokumentus. Lai gan viņš tiesā atzina, ka nodevis atklātībai Svētā krēsla dokumentus, apsūdzētais uzsvēra, ka ir nevainīgs. Vienīgā vaina, ko atzina Gabriele, ir pāvesta uzticības nodošana.
Saskaņā ar Vatikāna žandarmērijas sniegto informāciju kratīšanas laikā Gabrieles mājās tika atrasti vairāk nekā tūkstotis dokumentu, kā arī daudz izdevumu par brīvmūrniekiem, spiegošanas tehniku un Svētā krēsla finansēm.
Tikmēr itāļu žurnālists Džanluidži Nucci, kuram Gabriele nodevis nozagtos dokumentus, paziņojis, ka bijušais sulainis esot varonis, un norādījis, ka jāizmeklē būtu dokumentos atrodamie fakti, nevis to nopludināšanas apstākļi. No materiāliem, kas publicēti Nucci grāmatā "Viņa svētība: Benedikta XVI slepenie dokumenti", izriet, ka katoļu baznīcas valsti pārņēmušas intrigas un cīņa par varu.