"Kad viņi mani uzaicinās, tas ir, lūdzu, uzaiciniet mani, es neteikšu nē," intervijā Dienvidkorejas valsts raidorganizācijai KBS sacīja Francisks. "Mērķis ir vienkārši brālība."
Pāvests ir vairākkārt mudinājis korejiešus pussalā "strādāt miera labā".
"Jūs, korejiešu tauta, esat cietuši no kara," sacīja pāvests.
Reliģijas brīvība ir ietverta Ziemeļkorejas konstitūcijā, taču jebkādas reliģiskās aktivitātes ir aizliegtas ārpus valsts apstiprinātām iestādēm.
20.gadsimta sākumā Phenjana bija reģionālais misionāru centrs ar daudzām baznīcām un plaukstošu kristiešu kopienu, kas tai izpelnījās titulu "Austrumu Jeruzaleme".
Taču Ziemeļkorejas pirmais vadonis un pašreizējā līdera vectēvs Kims Irsens uzskatīja kristietību par draudu un izskauda to ar nāvessodiem un darba nometnēm.
Ziemeļkorejas režīms kopš tā laika ir ļāvis katoļu organizācijām vadīt palīdzības projektus, taču tiešas attiecības ar Vatikānu nepastāv.
Kad pāvests Francisks 2014.gadā apmeklēja Dienvidkoreju, viņš noturēja īpašu misi, kas bija veltīta abu Koreju atkalapvienošanai.