Vērienīga pētījuma ietvaros desmit gadu garumā – no 1997. līdz 2007. gadam – piedalījās 5198 vīrieši un 2192 sievietes vecumā no 45 līdz 70 gadiem. Visi eksperimenta dalībnieki bija dažādu līmeņu valsts ierēdņi. Pētījuma laika tika analizēti atmiņas rādītāji, vārdu krājums un spējas uztvert skaņas un vizuālo informāciju, vienlaikus ņemot vērā atšķirības izglītības līmenī.
Darba rezultāti liecina, ka kognitīvās darbības parametri pazeminājās visās minētajās kategorijās, turklāt pazemināšanās paātrinājās, palielinoties vecumam. Tā vīriešiem 65-70 gadu vecumā kognitīvo spēju pazemināšanās sasniedza 9,6%, bet tās pašas vecuma grupas sievietēm – 7,4%.
Iepriekšējie pētījumi liecināja, ka intelekta pazemināšanās novērojama, sākot ar 60 gadu vecumu. Tomēr jaunā pētījuma rezultāti rāda, ka smadzeņu funkciju atslābšana notiek daudz agrākā vecumā. Šiem datiem ir liela nozīme daudzu deģeneratīvu slimību, tostarp Alcheimera slimības, jaunu diagnostikas un ārstēšanas metožu izstrādāšanai.
Francijas Epidemioloģijas izpētes centra profesors Arkana Sings-Manu, kurš vadīja Londonas Universitātes koledžas pētnieku grupu, uzskata – iegūtie dati liecina, ka vecuma plānprātības attīstība ir ilgstošs process un var ilgt divas-trīs desmitgades. „Tagad mūsu uzdevums ir izpētīt, kādas iedzīvotāju grupas ir pakļautas lielākam riskam un kādā veidā var palēnināt intelekta pazemināšanos. Iejaukšanās saslimšanas agrīnos posmos ir iespējama, bet slimību attīstības tempi ir atkarīgi no tādiem kaitīgiem ieradumiem kā smēķēšanu, kā arī no fiziskās aktivitātes līmeņa,” uzskata profesors.
Jāpiebilst, ka pašlaik daudzu fiziologu uzmanības centrā ir tā dēvētās deģeneratīvās slimības, pie kurām pieder vecuma plānprātība, Alcheimera slimība, Parkinsona slimība un liels daudzums citu epidēmiju, kas novērojamas attīstītajās valstīs, kuru iedzīvotāji strauji noveco.