Turklāt cilvēka roka jaušama pat vistālākajos okeānu nostūros. Pētījuma dati ievākti sešu gadu ilgā laika posmā, pētnieku kuģiem kursējot pa dažādiem maršrutiem pasaules okeānos un jūrās, speciālos tīklos "zvejojot" sīkākus plastmasas atkritumus, bet lielos fiksējot un uzskaitot vizuāli, no laivām. Pēc tam dati vispārināti, izmantojot datorprogrammu. Apsekotas arī vietas, kuru piesārņojuma pakāpe līdz šim nebija rūpīgi pētīta, tostarp reģioni Indijas okeānā un Dienvidu okeānā pie Antarktīdas krastiem, vēsta ABC News.Pētījuma autori gan uzsver – šie rādītāji ataino tikai to plastmasas piesārņojumu, kas atrodams ūdens virsējos slāņos, tāpēc patiesais plastmasas piesārņojuma apjoms, visticamāk, ir krietni lielāks.Zinātnieku mērķis ir padziļināti izpētīt sintētisko materiālu piesārņojuma ietekmi uz okeāna faunu. Plastmasas atkritumu postošā ietekme fiksēta arī līdz šim veiktos pētījumos – pamestos tīklos nereti sapinas un iet bojā delfīni, jūras bruņurupuči, dzīvnieki iet bojā arī pēc aizrīšanās ar smalkākiem plastmasas objektiem.
Pētījums: Okeānos dreifē 270 tūkstoši tonnu dzīvniekiem nāvējošu plastmasas atkritumu
Pašlaik Zemes okeānos dreifē aptuveni 270 tūkstoši tonnu plastmasas – gan pamesti zvejas tīkli un bojas, gan rotaļlietas, pudeļu korķīši, plastikāta maisiņi un citi priekšmeti, secināts pagājušajā nedēļā zinātniskajā žurnālā Plos One publicētā pētījumā. Šāds plastmasas atkritumu apjoms piepildītu vismaz 38,5 tūkstošus kravas automašīnu, vēsta Capital Wired.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.