Pētnieki ir mērījuši satiksmē esošu pasažieru un kravas auto dīzeļmotoru radīto izmešu apjomu, un tas krietni pārsniedzis laboratoriskajos testos noteikto veselībai nekaitīgo līmeni - teju visu pārbaudīto dīzeļauto radītais toksisko slāpekļa oksīdu apjoms pārsniedz noteikumos prasīto, un 2015. gadā emisijas pārsniegtas par apmēram 4,6 miljoniem tonnu. Rezultāti saskan ar bēdīgi slaveno Volkswagen dīzeļdzinēju emisiju krāpšanās skandālu, taču vienlaikus apstiprina, ka problēma attiecas arī uz plašāku autoražotāju loku.
Saskaņā ar pētījumu, dīzeļmotoru pārmērīgo izmešu radītais gaisa piesārņojums ik gadu izraisījis vismaz 38 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu. Visbiežāk izplatītie nāves cēloņi, ko veicinājis piesārņojums - sirds slimības, insults, kā arī plaušu slimības. Vairums šo nāves gadījumu fiksēti Eiropā, kur daudz cilvēku izmanto ar dīzeļmotoriem aprīkotus auto, kā arī Ķīnā un Indijā, kur gaisu bojā daudz vecu kravas auto.
Tāpat pētījumā pieļauts, ka priekšlaicīgu nāves gadījumu skaits patiesībā varētu būt vēl lielāks.
Patiesībā slāpekļa oksīda daļiņu koncentrācijas pārsniegšana varētu būtu izraisījusi vēl vairāk priekšlaicīgas nāves gadījumu, jo izmešu tiešu ietekmi uz cilvēku veselību esot grūtāk izmērīt. Pētījumā minētā nāvējošā statistika attiecināta uz gadījumiem, ko izraisījis vispārējais transporta nodarītais sīko daļiņu piesārņojums gaisā un tā ietekme uz ozona slāni, norāda pētnieki.
Tāpat izmešu radītās veselības problēmas, visticamāk, skar vēl vairāk cilvēku, jo pētījumā nav aptvertas visas valstis, kurās izplatīti dīzeļauto, turklāt daudzviet dīzeļmotoru izmešu limits nav noteikts vispār, atzīst pētnieki. Zinātnieki uzskaitījuši ap 80% valstu, kurās aktīvi izmantoti dīzeļdzinēji, ieskaitot Austrāliju, Brazīliju, Japānu, Meksiku un Krieviju.
Nenosakot stingrākus dīzeļauto izplūžu ierobežojumus un neieviešot bargākus kontroles pasākumus, drūmā priekšlaicīgu nāves gadījumu statistika līdz 2040. gadam draud pieaugt jau līdz 174 000, brīdina pētnieki.
"Pārsniegto dīzeļdzinēju emisiju sekas uz sabiedrības veselību ir šokējošas," publikācijā žurnālā Nature par pētījuma secinājumiem brīdinājusi ASV Vides veselības analītikas komandas pētniece Sūzana Anensberga.
"Ražotāji zina, kā automašīnas padarīt tīras, taču aktīvi izvēlas to nedarīt. (..) Jautājums sabiedrībai ir: vai esam apmierināti ar šo situāciju? Kāpēc ražotāji Eiropā tirgo automašīnas, kas ir ASV pārdoto auto "netīrākas versijas"?" norādījuši ASV Starptautiskās ekoloģiska transporta padomes, kas arī iesaistījusies pētījumā, pārstāvji.
"Pētījums akcentē nopietnās sekas, ko izraisa autoražotāju bezatbildīgā rīcība. (..) Tai ir vēl pilnībā nenovērtētas sekas uz sabiedrības veselību," izteicies Birmingemas universitātes profesors un vides veselības eksperts Rojs Harisons.
Pēc viņa domām slāpekļa oksīda izmešu daudzums varētu būt iemesls desmitkārt lielākam nāves gadījumu skaitam. Lielbritānijas valdība ir sākusi izstrādāt plānus veselības krīzes mazināšanai, taču tie pašlaik atzīti kā vāji un nepietiekami, atzīst The Guardian.
Jāatgādina, ka 2015. gadā plašu rezonansi izsauca autoražotāja Volkswagen krāpšanās skandāls jeb dīzeļgeita, ASV atbildīgajām iestādēm atklājot, ka laboratoriskajos testos, kuros mērīts vairāku jaunāko Volkswagen modeļu dīzeļauto izmešu daudzums, iedarbināta speciāla programmatūra, kas uzrāda normām atbilstošu izmešu daudzumu. Pēcāk atklājās, ka motoru radīto izmešu apjoms krietni pārsniedz normās paredzēto. Šis skandāls aktualizēja tēmu par dīzeļmotoru radīto kaitējumu videi un pat apsvērumus par šīs tehnoloģijas izmēšanu.
janis
Jotulijs
Tikmēr