Zinātnieki ilgi ir zinājuši, ka Antarktīdas ārējie reģioni sasilst, taču iepriekš tika uzskatīts, ka Dienvidpols, kas atrodas dziļi to iekšienē, ir izolēts no globālās temperatūras paaugstināšanās.
Pētījumā atklāts, ka laika posmā no 1989. gada līdz 2018. gadam Dienvidpols sasilis par aptuveni 1,8°C ar ātrumu +0,6°C desmit gadu laikā, un šis rādītājs ir trīs reizes lielāks kā vidējais pasaules sasilšanas ātrums.
Galvenais Antarktīdas sasilšanas iemesls ir jūras virsmas temperatūras paaugstināšanās tropos, norāda pētījuma autori.
Pēdējo 30 gadu laikā tropiskā Klusā okeāna rietumu daļas sasilšana nozīmē to, ka ir palielinājušās siltā gaisa plūsmas uz Dienvidpolu.
Pēdējos gados Antarktīdas daļās ir reģistrēta netipiski augsta temperatūra, kam ir nopietnas globālas sekas, īpaši miljoniem pasaules piekrastē dzīvojošo cilvēku.
Pēc Pasaules meteoroloģiskās organizācijas datiem, Antarktīdas ledus satur pietiekami daudz ūdens, lai paaugstinātu pasaules jūras līmeni gandrīz par 61 metru.
Zinātnieki ir pārliecināti, ka Antarktīdas sasilšanu ietekmē ne tikai siltumnīcas efekta gāzu izmeši, bet arī vairāki dabiski procesi.
Globālā temperatūra pasaulē ir paaugstinājusies par apmēram 1°C virs pirmsindustriālā līmeņa, taču mērķis, lai izvairītos no klimata krīzes nenoveršamām sekām, ir saglabāt globālo vidējo temperatūru 1,5°C virs pirmsindustriālā līmeņa.