Sākotnēji Aušvicas apsargu sarakstā bija 50 vārdu, taču kopš izmeklēšanas uzsākšanas vairāki no aizdomās turamajiem ir miruši.
Aušvicā, kur Otrā pasaules kara laikā noslepkavots aptuveni 1,1 miljons ebreju, čigānu un citu nacistu vajāto grupu pārstāvju, savulaik dienējuši vairāk nekā seši tūkstoši SS piederīgo.
Līdz 2011.gadam Vācijā tiesiskajai vajāšanai tika pakļauti tikai tie nacistiskie kara noziedznieki, par kuriem bija pierādījumi par viņu personīgo līdzdalību konkrētos noziegumos. Taču 2011.gada spriedums Džona Demjaņuka lietā radīja precedentu, kurš rosinājis Vācijas varasiestādes atsāk izmeklēšanu virknē citu lietu.
Demjaņuka lietā viņa atzīšanai par vainīgu līdzdalībā 28 000 slepkavību tiesa uzskatīja par pietiekamu faktu, ka apsūdzētais savulaik strādājis par apsargu Sobiboras koncentrācijas nometnē.
Nacionālsociālistu noziegumu izmeklēšanas valsts tieslietu administrācijas centrālais birojs tika izveidots 1958.gadā, un kopumā tas izmeklējis vairāk nekā 7000 lietu. Tomēr birojam pašam nav tiesību izvirzīt apsūdzības, par ko lemj attiecīgās federālās zemes prokuratūra.
Bez tam tiesvedības uzsākšanai nepieciešams konstatēt, vai aizdomās turamā veselības stāvoklis ļauj tam stāties tiesas priekšā, kas, ņemot vērā visu aizdomās turamo lielo vecumu, šobrīd varētu būt problemātiski.