"HDZ saņēma informāciju, ka ir dots rīkojums veikt izmeklēšanu partijā" par nelegālu finansēšanu, Kosora skaidroja žurnālistiem.
Šāds paziņojums izskanēja mēnesi pirms parlamenta vēlēšanām. "Šis ir ārkārtīgi grūts brīdis mūsu partijas dzīvē. Viens no grūtākajiem," teica HDZ līdere, tomēr solīja partijas "pilnu atbalstu izlēmīgas cīņas pret noziedzību un korupciju turpināšanai".
Kosora neatklāja izmeklēšanas detaļas, vien piebilda, ka tā saistīta arī ar bijušo Horvātijas premjerministrs un HDZ līderi Ivo Sanaderu, pret kuru piektdien sāksies tiesas prāva par korupciju un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. "Mans vārds tur nav minēts," uzsvēra Kosora.
Lielākie Horvātijas laikraksti ceturtdien vēstīja, ka valsts pretkorupcijas birojs USKOK sācis izmeklēšanu pret HDZ un vairākām partijas bijušajām augsta ranga amatpersonām par nelikumīgu finansējuma iegūšanu vismaz 30 miljonu kunu (2,8 miljoni latu) vērtībā, kas saņemta kā ziedojumi vai ieplūdināta no valsts uzņēmumiem un izmaksāta HDZ amatpersonām un partijas darbiniekiem.
Nelikumīgi iegūtie līdzekļi tika izmantoti galvenokārt kampaņām pirms 2003. un 2007. gada parlamenta vēlēšanām un 2005. gada prezidenta vēlēšanām, kurās Kosora bija HDZ kandidāte, bet cieta sakāvi.
HDZ ir bijusi Horvātijas valdošā partija, kopš valsts neatkarības atgūšanas no bijušās Dienvidslāvijas 1991. gadā, izņemot laika posmu no 2001. līdz 2003. gadam, kad varu pārņēma kreisi centriskā koalīcija.
Cīņa ar korupciju ir viens no priekšnosacījumiem Horvātijas iestājai Eiropas Savienībā (ES) kopš Kosora pārņēma valsts vadību no Sanadera 2009.gada vidū. Šogad ES apstiprināja, ka Horvātija 2013. gada 1. jūlijā kļūs par bloka 28. dalībvalsti.