Ministrs solīja, ka Seula būs gatava kodolieroču un raķešu triecienu draudu no Ziemeļkorejas puses „ātrai neitralizācijai”. Pilnā apjomā jaunais plāns darbībām ārkārtas situācijā tiks apstiprināts 2013. gada oktobrī, kad paredzēta Dienvidkorejas militārās vadības ikgadējā tikšanās ar ASV pārstāvjiem, lai apspriestu valsts drošības jautājumus.
Bez tam Dienvidkorejā tiks paātrināta tādas sistēmas izvēršana, kura ļaus atklāt un iznīcināt Ziemeļkorejas kodolobjektus un raķetes. Līdz šim bija plānots, ka sistēma sāks darboties 2015. gadā. Tāpat tiks paātrināta Nacionālās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas KAMD (Korean Air and Missile Defense) būvniecība.
Arī Dienvidkorejas prezidente, pēc tikšanās ar aizsardzības ministru un augstākajām militārpersonām norādījusi, ka Phenjanas kareivīgos paziņojumus uztver ļoti nopietni, un Ziemeļkorejai jārēķinās ar „stingru pretdarbību” tās iespējamajām provokācijām.
Jāatgādina, ka sestdien, 30. martā, Phenjana paziņoja, kas „stājas kara laika stāvoklī” ar Dienvidkoreju, un provokācijas pie tās robežas novedīs pie abu valstu „plaša mēroga konflikta un kodolkara”. Vēl pirms tam Ziemeļkoreja anulēja līgumu par pamieru ar Dienvidkoreju, kas bija spēkā kopš kaujas darbību pussalā beigām 1953. gadā.
Situācija Korejas pussalā saasinājās pēc tam, kad 2012. gada decembra sākumā Ziemeļkoreja nosūtīja kosmosā raķeti ar pavadoni, bet 2013. gada februārī veica savā vēsturē trešo kodolizmēģinājumu. Atbildot uz šīm darbībām, ANO Drošības Padome apstiprināja virkni jaunu, pret Phenjanu vērstu sankciju.
Vēsturnieks to "nu"