Pētnieki aprēķinos izmantojuši pieņēmumu, ka šajā periodā, turpinot izmantot cilvēcei pieejamo fosilo degvielu, gaisā nonāktu aptuveni pieci triljoni tonnu ogļskābās gāzes, turklāt jāņem vērā, ka aprēķinos nav iekļautas prognozes par to, cik lielā mērā nākotnē pieaugs fosilā kurināmā patēriņš, uzejot jaunas atradnes. Proti, teorētiski emisiju apjoms varētu būt vēl lielāks.Modelējot potenciālās klimata izmaiņas, pētnieki secināja, ka temperatūras kāpums dažādās pasaules vietās nebūtu vienmērīgs - visvairāk ciestu Arktikas reģions, kur temperatūra pieaugtu pat par 20 grādiem. Jāatzīmē, ka jau šogad februārī pētnieki atsevišķās vietās Arktikā fiksējuši anormālas temperatūras, kuras normu pārsniedz par 10 un vairāk grādiem.Spējās klimata izmaiņas arī pamatīgi ietekmētu nokrišņu daudzumu - pētnieku aplēses liecina, ka Centrālamerikā un Āfrikas ziemeļos nokrišņu apjoms kristos par divām trešdaļām, bet Austrālijā, Vidusjūras reģionā, Āfrikas dienvidos un Amazones reģionā - par pusi.Jau pašlaik oglekļa dioksīda emisijas pamatīgi veicinājušas globālo sasilšanu. Pašreizējās tendences liecina, ka 2016.gads kārtējo reizi noslēgsies ar jaunu globālo siltuma rekordu (tādi bija arī pērnais un 2014.gads). Lai ierobežotu straujās klimata pārmaiņas, decembrī Parīzē pasaules valstu delegācijas vienojās rīkoties. Aprīlī Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām bija parakstījuši jau 175 valstu pārstāvji.
Sliktākajā scenārijā paredz globālās temperatūras celšanos pat par 10 grādiem
Ja tiks izmantoti visi fosilā kurināmā krājumi, līdz 2300.gadam globālā vidējā temperatūra paaugstinātos par 10 grādiem pēc Celsija, bet Arktikas reģionā temperatūra būtu vēl divtik augstāka par normu, liecina jauns pētījums.Jāatgādina, ka Parīzes klimata konferencē panākta vienošanās, lai nepieļautu globālās temperatūras paaugstināšanos virs diviem grādiem, salīdzinot ar pirmsindustriālā perioda līmeni.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.