"Šī likumprojekta mērķis ir nodrošināt ātru un efektīvu patvēruma piešķiršanas procedūru tiem, kam patiešām ir nepieciešams patvērums," sacīja iekšlietu ministre Vesna Gjerkesa Žnidara, prezentējot likumprojektu parlamentā.
Starptautiskās aizsardzības likumu piektdienas vakarā atbalstīja 45 Slovēnijas parlamenta deputāti, bet četri bija pret. Slovēnijas parlamentā ir 90 deputātu vietas.
Opozīcijā esošās labēji centriskās partijas boikotēja balsojumu pēc tam, kad kreisi centriskā trīs partiju valdības koalīcija noraidīja to lūgumus noteikt stingrākus ierobežojumus patvēruma piešķiršanai un noteikt migrantu kvotas.
Jaunais likums vienkāršo patvēruma lūguma noraidīšanu personām, kas ieradušās no tā dēvētajām drošajām valstīm, tajā ir noteikts īsāks termiņš noraidījuma pārsūdzēšanai un samazināta finansiālā palīdzība bēgļiem un to ģimenes locekļiem ģimenes atkalapvienošanas gadījumā.
Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības grupa Amnesty International kritizēja Slovēnijas likuma grozījumus, norādot, ka tie būtiski samazina bēgļu un patvēruma meklētāju tiesības un dažos punktos pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.
Kopš pagājušā mēneša Slovēnijas kaimiņvalsts Austrija ir ierobežojusi migrantu ielaišanu valstī, bet Grieķijā vairāk nekā 30 tūkstoši migrantu gaida, lai varētu doties uz Eiropas ziemeļiem, tādēļ Slovēnijā pieaug bažas, ka tā kļūs par sastrēguma valsti migrantu ceļā.
Gandrīz pusmiljons migrantu, kas dodas uz Austriju un Vāciju, ir šķērsojuši Slovēniju kopš pagājušā gada oktobra pēc tam, kad Ungārija nolēma slēgt savas robežas bēgļiem.
Šajā laika posmā tikai 442 migranti ir lūguši patvērumu nelielajā Alpu valstī, kurā dzīvo divi miljoni cilvēku un kurai ir 670 kilometrus gara robeža ar Horvātiju, kas ir arī bezvīzu Šengenas zonas ārējā robeža.