ASV prezidents Donalds Tramps nākamnedēļ Briselē tiekas ar NATO līderiem un domājams, ka cīņa pret Islāma valsti būs viens no galvenajiem sarunu tematiem.
Stoltenbergs norādīja, ka visas 28 NATO dalībvalstis ir individuāli pievienojušās aliansei pret Islāma valsti, bet NATO atvēlējusi agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmas (AWACS) lidmašīnu, lai palīdzētu koalīcijas operācijās.
"Tagad tiek apspriests, vai NATO vajadzētu pievienoties," paziņoja Stoltenbergs, dodoties uz tikšanos par sadarbības stiprināšanu ar Eiropas Savienības (ES) aizsardzības ministriem.
"Sabiedrotie, kas to atbalsta (..), saka, ka, pievienojoties koalīcijai, NATO sūtītu skaidru signālu par politisku atbalstu koalīcijai," sacīja Stoltenbergs.
"Runa nav par NATO iesaistīšanos kaujas operācijās, to neviens nav lūdzis un neviens nevēlas NATO iesaistīšanos kaujas operācijās Sīrijā un Irākā," viņš piebilda.
Vai viņš pats atbalsta šādu soli, Stoltenbergs neatklāja.
Vairākas valstis, tostarp Francija un Itālija, bažījas, ka NATO, pievienojoties koalīcijai, var iesaistīties konfliktā uz sauszemes un tas atstātu negatīvu ietekmi uz organizācijas tēlu arābu valstīs.
Pastāv arī bažas par NATO apmācības misijas paplašināšanu Irākā, proti, ka NATO galu galā pārņems vadības grožus no ASV savās rokās, kā tas savulaik notika Afganistānā.
Afganistānas konflikts kļuvis par NATO garāko militāro kampaņu un, lai gan NATO 2014.gadā pārtrauca kaujas misiju, tās karavīri joprojām atrodas Afganistānā, kur palīdz apmācīt vietējos drošības spēkus. Talibi tikmēr ir apņēmības pilni turpināt cīņu pret valdību un ārvalstu spēkiem.
ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas vadītājs jūras kājnieku ģenerālis Džozefs Danfords, kas trešdien piedalījās NATO Militārās komitejas sēdē Briselē, vēlāk paziņoja, ka NATO varētu paplašināt savu lomu loģistikā, militāro mācību iestāžu darbā un citās jomās.
Vienlaikus viņš norādīja, ka pašreiz nav pamata runāt par to, ka NATO vajadzētu pārņemt visas misijas pret Islāma valsti Irākā.