Šī problēma īsumā tika pieminēta jau oktobrī publiskotajās SVF pasaules ekonomikas prognozēs, taču nu Blanšārs un Leiss to paskaidro krietni izvērstāk, iekļaujot matemātiskas formulas, kā prognozētāji kļūdījušies, novērtējot strauju izdevumu samazinājumu ietekmi tādās valstīs kā Grieķija, Portugāle un Spānija.
Lai arī šajā ziņojumā iekļauta atruna, ka to nevajadzētu uztvert kā SVF uzskatu atspoguļojumu, tas liecina par attieksmes maiņu institūcijā saistībā ar bargajiem taupības pasākumiem Eiropā. Tā kā budžeta samazinājumu temps 2010.gadā bijis krietni straujāks un izaugsme vājāka par prognozēto, tad tā dēvētie fiskālie reizinātāji - matemātisks koeficients, kas atspoguļo reformu ietekmi uz izaugsmi, - bija krietni lielāki par SVF ekonomistu sākotnēji prognozēto. Ziņojumā teikts, ka fiskālie reizinātāji 2010.gadam bijuši aptuveni 1,6, nevis tuvu nullei, kas nozīmē bez kļūdām.
Šis modelis nākamo gadu laikā ticis koriģēts. SVF šobrīd atbalsta mazākus budžeta samazinājumus Grieķijā un citās recesijas skartajās valstīs. SVF pārstāvis Grieķijā Pols Tomsens jau pērn februārī brīdināja par pārmērīgiem taupības pasākumiem un aicināja palēnināt budžeta samazinājumus. Tikmēr pati fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda 2012.gada nogalē sāka paust aicinājumus piešķirt vairāk laika Grieķijai un īstenot otru parādsaistību restrukturizāciju.