Augstās administratīvās tiesas tiesnesis Magdejs el Agatijs paziņoja, ka sarežģītā sistēma, kādā proporcionāli tika sadalītas vietas starp deputātiem un politiskajām partijām neatbilst konstitūcijai. Viņš nosūtīja daļu no Vēlēšanu likuma izskatīšanai Augstākajai konstitucionālajai tiesai, kas pieņems galīgo lēmumu.
Pagaidām nav zināms, vai tiesas lēmums nozīmē no novembra beigām līdz janvārim trīs kārtās notikušo parlamenta apakšpalātas vēlēšanu rezultātu anulēšanu.
Ēģiptes politiķi pieļauj, ka tiesas lēmums varētu nozīmēt ievēlētā parlamenta atcelšanu.
Janvāra beigās Ēģiptē sākās parlamenta augšpalātas vēlēšanu pirmā posma pirmā kārta, bet pirmā posma otrā kārta notika 7.februārī. Pirmais posms notika 13 provincēs, tostarp arī galvaspilsētā Kairā un valsts otrajā lielākajā pilsētā Aleksandrijā.
Otrā posma pirmā kārta notika 14. un 15.februārī, bet otrā kārta - 22.februārī. Otrais posms notiks pārējās 14 provincēs, tostarp Portsaīdā, Luksorā un Asuānā.
Parlamenta augšpalātā ir 270 deputāti, no tiem 180 tiek ievēlēti, bet 90 ieceļ valsts prezidents. No 180 vēlētajiem deputātiem 120 tiek ievēlēti pēc partiju sarakstiem, bet 60 - vienmandāta apgabalos. 90 deputāti, kurus jāieceļ valsts prezidentam, tiks iecelti, kad tiks ievēlēts un stāsies amatā valsts prezidents.
Jau ziņots, ka parlamenta apakšpalātas vēlēšanas notika trīs posmos no novembra līdz janvārim. No 498 apakšpalātas deputātu mandātiem gandrīz trīs ceturtdaļas ieguva divas galvenās islāmistu partijas - mērenā Brīvības un taisnīguma partija un ultrakonservatīvo islāmistu Gaismas partija ("Hizb an Nur").
Kad būs ievēlēta parlamenta augšpalāta, abas palātas izveidos 100 cilvēku lielu darba grupu, kas izstrādās jauno valsts konstitūciju.
Valdošā militārā padome, kas nāca pie varas pērn februārī, kad pēc masu protestiem atkāpās autoritārais prezidents Hosnī Mubaraks, ir solījusi līdz jūnija vidum sarīkot prezidenta vēlēšanas.