Viņas rīcībā esošā informācija liecina, ka tādas izmeklēšanas sāktas Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Vācijā.
"Pasaules taisnīguma koalīcija aug katru dienu. Kopā mēs uzvarēsim arī juridiskajā frontē," uzsvēra Ukrainas ģenerālprokurore.
Jau ziņots, ka Hāgā bāzētā Starptautiskās krimināltiesa (SKT) uzsākusi izmeklēšanu aizdomās par kara noziegumiem, pamatojoties uz starptautisko kolektīvo prasību pret Krieviju, kurai pievienojušās 39 valstis, un SKT izmeklētāju grupa pagājušajā nedēļā devās uz Ukrainu.
Savukārt 7.martā Hāgā bāzētā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautiskā tiesa sāka izskatīt Ukrainas prasību pret Krieviju apsūdzībās par genocīdu.
Polijas tieslietu ministrs Zbigņevs Žobro 1.martā paziņoja, ka tiks sākta izmeklēšana par Krievijas iesākto "agresīvo karu". Par to viņš 27.februārī esot runājis ar Ukrainas ģenerālprokurori.
Lietuvas Ģenerālprokuratūra 3.martā paziņoja, ka ir sākusi pirmstiesas izmeklēšanu par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci Ukrainā, kurus Krievija pastrādājusi pēc iebrukuma šajā valstī.
Otrdien Vācijas varasiestādes paziņoja, ka federālā prokuratūra sākusi izmeklēt kara noziegumus, kurus Krievijas karavīri pastrādājuši gandrīz divas nedēļas ilgušajā karā pret Ukrainu.
Arī Spānijas prokuratūra otrdien paziņojusi, ka sākusi izmeklēt nopietnus humanitāro tiesību pārkāpumus, ko Krievija pastrādājusi Ukrainā, bet par Igaunijā sāktu tamlīdzīgu izmeklēšanu publiski informācija nav izskanējusi.
24.februāra agrā rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu sākt iebrukumu Ukrainā. Sākotnēji tika bombardēti militārie objekti, bet vēlāk sākās arī uzbrukumi apdzīvotām vietām. Pastāvīgi tiek bombardēta Kijeva, Harkiva, Čerņihiva un Mariupole.
ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) dati liecina, ka Krievijas uzsāktajā karā Ukrainā ir gājuši bojā vismaz 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 guvis ievainojumus.