Fonda analizētie satelīta attēli liecina, ka 12,2 miljoni no šiem bērniem dzīvo Āzijas dienvidos. Savukārt Austrumāzijā un Klusā okeāna rietumu reģionā aptuveni 4,3 miljoni mazuļu dzīvo rajonos, kur piesārņojuma līmenis sešas reizes pārsniedz starptautiskos limitus.
UNICEF direktors Entonijs Leiks norādīja, ka piesārņojums kaitē ne tikai mazuļu plaušām, bet var arī nodarīt neatgriezeniskus bojājumus viņu smadzenēm, tādējādi kaitējot arī viņu nākotnei.
Viņš aicināja valstis, kur gaisa piesārņojums pārsniedz normu, aktīvāk risināt šo problēmu.
UNICEF ziņojumā teikts, ka piesārņojuma daļiņu ieelpošana var bojāt smadzeņu audus un mazināt izzināšanas spējas, kaitējot bērna attīstībai. Tādējādi piesārņojumam var būt tālejoša ietekme uz bērnu dzīvi.
Ziņojumā vecāki aicināti sargāt bērnus no piesārņojuma, tostarp tabakas dūmiem un krāsnīm. Varasiestādes aicinātas investēt gaisa tīrībā, atjaunojamā enerģijā un gādāt, lai lielākie piesārņojuma avoti neatrodas tuvu skolām un slimnīcām.
"Nevienam bērnam nevajadzētu elpot bīstami piesārņotu gaisu, un neviena sabiedrība nevar atļauties ignorēt gaisa piesārņojumu," sacīja Leiks.
pepe